"Oblomovs" Jaunajā Rīgas Teātrī

Ivana Gončarova darbs "Oblomovs" Alvja Hermaņa režijā

Oblomovam dzīve neliek mieru. Tramda, dīda, baksta un viņš visiem spēkiem cenšas izvairīties no visa tā, ko dzīve var piedāvāt. Tā vietā Oblomovs bauda savu mietpilsonisko, rāmo un vienmuļo dzīvi un jūtas apmierināts ar savu dienu vadīšanu uz dīvāniņa. Viņam nevajag "citus", cilvēku kņadu un burzmu uz ielām, darbu, mūžīgo steigu un dzīšanos pēc lieliem un augstiem sapņiem. Mānīgi savu apmierinājumu ar dzīvi Oblomovs rod divvientulīgā kopdzīvē ar savu kalpu Zaharu, pieputējušā, blakšu un prusaku apsēstā istabā, kur dienas gaisma caur logiem neiespīd jau gadiem. Līdz kam ir spējīgs nodzīvot cilvēks, kurš sevi nemitīgi māna ar to, ka pasaulē nav izdomāts nekas labāks par dīvāniņu, kurā laiski vadīt savas dienas.
Oblomova un Zahara attiecības līdzinās laulāta pāra ikdienai un neviens no viņiem arī nevēlas savā dzīvē un sirdī atrast vietu kādam citam. Rotaļīgas rīta modināšanas, brokastis, diendusas un naktsmiers vieno abu galveno varoņu ikdienas, kas dienu no dienas paliek nemainīgas. Pat mīlestības valdzinājums, kas uz brīdi piemeklē Oblomovu, nav tik spēcīgs, lai spētu uz visiem laikiem dot spēkus celties no gultas un dzīvot. Izrāde akcentē trauslo robežu starp to, kad ikdienas vienmuļā rutīna mums sniedz apmierinājumu, gandarījumu un sirdsmieru un kad tā sāk kļūt par smagu nastu, no kuras nav spēka atbrīvoties.
Vienalga, cik daudz vai maz teksta būtu kādam no izrādes varoņiem, vienalga, cik ilgu laiku tas pavada uz skatuves vai lielāko daļu izrādes klusēdams sēž stūrī, ikviena aktiera darbs ir izcils. Varoņu spilgtie, garšīgie un emocionāli spēcīgie tēli vēl trīskārt spēcīgāk atdzīvojas aktieru izpildījumā. Līdz niansēm trāpīgas tēlu izteiksmes, uzvedības un rakstura detaļas attaisno varoņu rīcības motīvus līdz pārsteidzošai ticamības pakāpei.
Jāpiebilst gan, ka uz skatuves valdošā miegainība pirmajā cēlienā nedaudz ielaužas arī skatītāju zālē, bet jau otrajā cēlienā aktierspēle satrauc zālē sēdošo prātus, neļaujot ieslīgt krēslos un sapņot citus sapņus – ne tos, kas uz skatuves.
 

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей