Rīgas festivāla noslēgumā skanēs Bēthovena devītā simfonija un Prokofjeva klavierkoncerts

Rinta Bružēvica, 07.05.2015., 10:37

VSIA "Latvijas Koncertu" organizētā Rīgas festivāla noslēgumā, pulcējot starptautisku mākslinieku buķeti, skanēs Ludviga van Bēthovena grandiozā Devītā simfonija un Sergeja Prokofjeva dinamiskais Trešais klavierkoncerts izcilā pianista Vestarda Šimkus izpildījumā.

Vestards ŠimkusKoncerts notiks 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē.

Koncerta solisti - Liene Kinča, soprāns; Oļesja Petrova (Олеся Петрова), mecosoprāns (Krievija); Andreass Šāgers (Andreas Schager), tenors (Austrija); Rihards Mačanovskis, bass. Koncertā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Modests Pitrens (Modestas Pitrenas, Lietuva).

Ludviga van Bēthovena grandiozā Devītā simfonija reminorā (1824) ir viens no vispopulārākajiem darbiem visu laiku rietumu mūzikas vēsturē. Devītās simfonijas pirmatskaņojums notika 1824. gada 7. maijā Vīnes "Kartnertortheater" ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Zāle bija pārpildīta - jau divpadsmit gadus meistars nebija kāpis uz skatuves. "Bēthovens pie diriģenta pults žestikulēja gluži neprātīgi. Brīžiem viņš izslējās visā augumā, brīžiem saduga līdz zemei – šķita, viņš pats vēlētos spēlēt visus orķestra instrumentus un dziedāt visa kora vietā," vēlāk atcerējās vijolnieks Jozefs Bēms.

Sevišķu popularitāti Devītā simfonija iemantojusi, pateicoties "Odai priekam" – Frīdriha Šillera dzejolim ar Bēthovena veiktajām izmaiņām simfonijas pēdējā daļā, ko dzied solisti un koris.

1972. gadā Eiropas Padome lēma, ka Bēthovena "Odas priekam" tēma izmantojama kā Eiropas himna. Mūzikas universālajā valodā tā pauž brīvības, miera un solidaritātes ideālus. 1985. gadā Eiropas Savienības valstu vadītāji "Odu priekam" pasludināja par Eiropas Savienības oficiālo himnu.

No 20. gadsimta klasiķa Sergeja Prokofjeva pūra šajā vakarā klausīsimies dinamisko Trešo klavierkoncertu, kas sarakstīts Bretaņā 1921. gadā un veltīts Prokofjeva tolaik nākamajai sievai Karolīnai Kodinai. Ar lieliem panākumiem autors to pirmatskaņojis pēc pārcelšanās uz Ameriku – Čikāgā. Komponists augsti vērtējis Jozefa Haidna mūziku, kālab ne mazums Vīnes klasicisma elementu sastopami viņa daudzveidīgajā mūzikā, tostarp skaistajā un vitālajā Trešajā klavierkoncertā, par kuru simbolisma pārstāvis, krievu dzejnieks Konstantīns Baļmonts teicis tā: "… un saules bungas sit nepieveicamais skits".

Rīgas festivālu atbalsta Rīgas dome.

Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.


0 коментариев Комментирование доступно всем.
Добавление комментария

Поля отмеченые * заполнять обязательно.





назад на список новостей

Реклама
Поделись радостью
cheers a good deal this fabulous website is usually conventional along with casual my web site: %anchor_text (https://0loft.com/accommodation/accommodation-in-the-north/)

Kasha

rog <a href="https://casino-game.us.org/#">free casino</a> dew <a href="https://casino-game.us.org/#">casino games</a>

hydayeffosy

oor <a href="https://casino-game.us.org/#">casino online</a> upw <a href="https://casino-game.us.org/#">casino real money</a>

SMEACEARIME



Войтирегистрация