The Briefing

Raimonds - bass, Kristīna - vokāls, Uldis - ģitāra, Kristofers - taustiņi.

1. The Briefing, pastāstiet, lūdzu, kas Jūs esat, ko darāt, ar ko nodarbojieties?

Uldis:
Mans vārds ir Uldis Meļķis (27), grupā The Briefing jau gadu spēlēju ģitāru, paralēli to daru arī grupā Nasty Smile. Ikdienu pavadu mājās ar saviem ļoti "paklausīgajiem" dēliem Robertu (6) un Rūdolfu (4), un sieviņu Andu.

Mana aizraušanās ir restaurēt vecos ričukus, un arī pats pārvietojos ar vienu tādu! Brīvajos vakaros klubā "Fontaine Palace" spēlēju diskotēkas vai ar draugiem uzspēlējam basketbolu.

Raimonds:
The Briefing ir mūzikas grupa, kas rada oriģinālkompozīcijas un kaverversijas - pārsvarā dzīvā grupa, kas veic arī studijas ierakstus.

Kristīna:
Muzikāla apvienība, kas bāzējas Liepājā. Gados jauni mūziķi, ambiciozi ideālisti, kas cenšas savā dzīvē galveno vērtību piešķirt mūzikai, neaizmirstot, protams, arī par mīlestību...

2. Kāpēc "The Briefing"? Pastāstiet, lūdzu, kā ir cēlies Jūsu grupas nosaukums? Varbūt ir bijuši agrāk arī kādi citi nosaukumu varianti?

Raimonds:
Neatceros par citiem variantiem, bet šis radās diezgan viegli. Proti, mūsu pirmais ģitārists pēc pirmā neformālā koncerta izteicās: "Uztaisām brīfingu"! Tad mēs visi kopā aprunājamies par grupas dibināšanu un nolēmām, ka "jādzimst" grupai The Briefing!

3. Kāds ir Jūsu mūzikas izpildīšanas stils? Un vai domājat nākotnē mēģināt kaut ko savādāku mūzikas gaumē?

Kristīna:
Mēs eksperimentējam visu laiku, mūsu radītā mūzika, ir eksperimentu rezultāts. Izpildīšanas stils jeb piegājiens ir visai alternatīvs, radošs attiecībā uz instrumentu izmantošanu un pat radīšanu.

Raimonds:
Mūsu izpildīšanas stils ir dzīvs, respektīvi, mēs spēlējam visu dzīvajā, tomēr izmantojam daudz elektronikas. Jā, nākotnē mēs gribam pamēģināt kaut ko vairāk uz dance-punk virzienu.

4. Kādu mūziku Jūs paši klausāties?

Raimonds:
Mēs klausāmies katrs atšķirīgu mūziku, tomēr mūs vieno kopīgas lietas, piemēram, braucot uz koncertu, mēs visi varam iefanot kaut vai par Moloko ! Es pēdējā laikā klausos pastiprināti dance-punk (The Faint u.c.). Tad vēl piedur avangards džezā (The Bad plus), kā arī rokā Frank Zappa, uz kuru esmu pamatīgi uzsēdies, jo esmu pat uzcepis Frank Zappa projektu (smaida)!

Kristofers:
Es patiesībā klausos ļoti dažādu mūziku, tomēr iecienītākā platforma man ir smagā mūzika, piemēram, Korn, 30 Seconds To Mars, Slipknot, Deftones u.c., tomēr labprāt piesienu ausi arī savādākai mūzikai, proti, gan hiphopam, gan klasiskajai, gan arī džezam ar ļoti delikātu pieeju.

Kristīna:
Es klausos dažādu mūziku, bet noteikti ne šlāgerus, ne kantrī (ja nu vienīgi kā piedūrienu) un neklausos arī latviešu mūziku. Pēdējā laikā profesionālās intereses pēc galvenokārt interesē sieviešu vokāls elektroniskajā mūzikā. Esmu atvērta jauniem atklājumiem, bet ar gadiem tomēr palieku skeptiskāka (smaida).

Uldis:
Klausos ļoti dažādu mūziku. It īpaši patīk Reggae, Funk, Disco. Varu klausīties arī Folk mūziku, bet pēdējā laikā esmu aizrāvies ar elektroniskās un dance-punk mūzikas izpēti, meklējot dažādas man nezināmas apvienības, kā piemēram, The Presets, The Postal Service ,The Rapture u.c.

5. Zinu ,ka Jums ir iznācis arī albums! Kā tas saucas, kad izdots, cik liels laiks pavadīts ierakstot albumu, kur notika albuma prezentācija, kādi ir albuma panākumi?

Raimonds:
Jā, mēs albumu "Funny Thoughts" izdevām pagājušajā gada vasarā. Laiks bija samērā ilgs, vai tik ne kādi divarpus gadi?! Laiku iekavēja finanšu piesaiste, jo albuma ieraksts ir samērā dārgs. Albuma prezentāciju rīkojām veikalā Randoms (Vecrīgā), pēcāk koncerts bija arī Suny Terrace. Arī Liepājā mēs taisījām albuma prezentāciju, kura notika 1.rokkafejnīcā. Kā viens no albuma sasniegumiem ir tas, ka 2008. gadā albums iekļuva nominācijā "Labākais alternatīvais albums 2008", bet uzvaru šajā nominācijā diemžēl neieguva.

6. Cilvēki ļoti bieži sapņo par kaut ko iespējamu vai neiespējamu. Kāds ir Jūsu šī brīža neiespējamais sapnis?

Kristīna:
Mans šī brīža neiespējamais sapnis ir pārvākties uz dzīvi Ņujorkā, izsisties tur ar grupu, kļūt stāvus bagātiem un slaveniem (smejas)!

Raimonds:
Pievienojos Kristīnas teiktajam! Bet tā bagātība un slavenība nav pašmērķis! Man gribas drīzāk tikai raustīt stīgas.

Uldis:
Es ļoti vēlētos būt tagad 20 gadus jauns, nevis 27. gadus vecs! Jā, bet tas laikam ir kaut kas tāds neiespējams un atzīšos, ka bieži par to nesapņoju, tikai šad tad aizdomājos, jo vairāk man patīk sapņot par iespējamām lietiņām.

7. Cilvēku dažādībai nav ne gala, ne malas. Vai Jūs apmierina Jūsu ārējais izskats? Varbūt vēlētos ko mainīt, uzlabot vai mīlat sevi tādu kāds esat?

Raimonds:
Man liekas, ka man varētu būt stilīgāki mati, jo tos es griežu pats (smejas)! Mums bieži pietrūkst naudas, bet savādāk second hand veikalos daudz ko interesantu var atrast. Arī stilists nenāktu par ļaunu, bet atkal atduramies pret finansēm.

Uldis:
Man ļoti patīk teiciens: "Kāds katram mūlis, tam ar tādu jādzīvo"! Sekoju šim moto un tā arī dzīvoju! Bet kopumā, jā, esmu apmierināts.

Kristofers:
Reizēm vēlos, kaut man būtu biezāki mati, un veselīgāka āda.

Kristīna:
Nezinu vai sevi mīlu (skan diezgan narcistiski), jo nekāda pop zvaigzne jau no manis tāpat nesanāks, tādēļ daudz par to nebēdāju. Cenšos izveidot ko jauku un iespējami oriģinālu no tā, kas man jau dots no dabas. Neapmeklēju aerobiku, ēdu, lai dzīvotu. Dievinu dejot!

8. Vai Jums ir autovadītāja apliecība ? Cik gados iegūta, vai smagi gāja mācīšanās procedūra, eksāmens nolikts ar pirmo reizi?

Raimonds:
Es pārsvarā esmu pie stūres, kad braucam uz koncertiem. Man jau kādus 9 gadus ir tiesības, jo ieguvu tās bez lielām grūtībām, kaut arī atkārtoti mācīties vairs nekad negribētu. Vai šis ir mājiens par mūsu divām avārijām pagājušajā gadā (smejas)?

Kristīna:
Jā, ir! Es pirms 2. gadiem ieguvu tās. Visi eksāmeni tika nokārtoti ar pirmo reizi, jo kā mans vīrs saka: "Esmu diezgan apķērīga."

Kristofers:
Autovadītāja apliecības vēl nav, tik nupat esmu kļuvis pilngadīgs, bet droši vien, tiklīdz būs iespēja, tiesības dabūšu.

Uldis:
Pirms 4 gadiem sāku apmeklēt auto vadītāja kursus, kuru dēļ daudz lekcijas bija jāizlaiž, jo vienīgais man brīvais laiks bija vakari, bet ne jau visus vakarus varēju mācīties, jo bija jāspēlē mūzika (jāmēģina). Tiku līdz skolas eksāmenam, braukšanu noliku ar pirmo reizi, bet teoriju ar 4. piegājienu tā arī nenoliku, jo pietrūka pacietības. Tagad esmu atkal nobriedis mācīties, bet šoreiz tā pa īstam!

9. Dzīve ir interesanti savāda lieta. Kā Jūs uztverat un vērtējat dzīvi?

Kristofers:
Šis jautājums ir pietiekami visaptverošs, lai par to uzrakstītu atsevišķu sacerējumu.

Raimonds:
Dzīve ir dāvana vai loze, ko devis Dievs. Esmu pateicīgs par dzīvi, ar dzīvi daudz ko var labu iesākt.

Kristīna:
Dzīvi uztveru diezgan eksistenciāli. Cīnos par saviem sapņiem, mērķiem, tomēr apzinos, ka nekas īpašs jau neesmu, viens no daudziem. Prieks, ka varu dzīvot savu dzīvi tādu, kāda tā ir un cenšos baudīt ik mirkli.

Uldis:
Tā ir baigā štelle, kas ar mums izspēlē dažādus jokus un pavērsienus. Katrs no mums savu dzīvi veido un redz viņu tā, kā māk. Esmu pateicīgs, ka man ir dota iespēja dzīvot un censties veidot savu dzīvi tā, kā man gribas un liekas pareizi! Man patīk dzīvot!

10. Pastāstiet, lūdzu, kādu traku, smieklīgu, neiespējamu atgadījumu no Jūsu dzīves, koncerta vai braucot uz koncertu?

Kristīna:
Esmu diezgan liela optimiste un jautra personība, tāpat arī mani grupas biedri, līdz ar to atgadījumu ir bijis ļoti daudz. Protams, daudz kas noticis alkohola rezultātā... Piemēram, vienā saviesīgā pasākumā atradāmies lielā džakuzi un laistījāmies ar vīnu.

Uldis:
Apmēram pirms 7. gadiem braucām spēlēt koncertu ar grupu Nasty Smile uz Talsu klubu "Pie Ezera". Bija lietaina decembra diena. Atraduši īsto vietu, konstatējām, lai pie kluba piebrauktu ir jālaiž pa diezgan stāvu kalnu lejā, nu labi, tā arī notiek, viss kārtībā ! Mašīnu atstājām pie kluba lejā. Nospēlējuši savu repertuāru, nesam instrumentus uz mašīnu, pat neaizdomājoties, ka laukā ir kārtīgs sals, un viss kalns, pa kuru jātiek ar busu augšā, ir vienā ledū... bijām spiesti pārlaist nakti Talsu Viesnīcā, un tikai nākamajā dienā atbrauca vietējie palīgi.

Raimonds:
Vislielākie nedarbi jau pēc koncertiem sakrājas (afterpārtijos), bet neesam Roling Stones, lai par to skaļi lielītos (nosarkst)!

11. Zinu, ka Jūsu dziesmās balss pieder Kristīnai Dobelei, vai viņa varētu pastāstīt par savu bērnību? Kur to pavadījusi, kur mācījusies, par ko gribējusi kļūt bērnībā?

Kristīna:
Bērnībā man bija divi sapņi: kļūt par slavenu dziedātāju vai modes dizaineri, tā nu rādās, ka pamazām piepildās tas pirmais, bet par savu stilu tomēr arī rūpējos, pastarpināti. Grobiņa, bērnudārzs Saulīte, vēlāk (5-7 gadi) piedalījos Liepājas teātra uzvedumā Mūzikas skaņas, kur tēloju Grētu - jaunāko meitiņu Fon Trapa ģimenē, protams, arī "Cālī" tiku finālā Zaķusalā, kur atceros, kā mācīju Igo dejot lambadu (smejas)! Vēlāk, uzsākot skolas gaitas, paralēli mācījos Liepājas bērnu mūzikas skolā klavieres, ko turpinu darīt pēc 9. klases Liepājas mūzikas koledžā. Viss šis laiks ir tāds pārtraukums dziedāšanai. Aizrāvos diezgan ar klasisko mūziku un tikai kādā 2. kursā sāku atkal mēģināt dziedāt, sacerēt pirmās dziesmas. Tad iepazinu Raimondu, kura rezultātā radās grupa The Briefing. Iepazīstot savu tagadējo vīru, atklāju priekš sevis jaunu mūzikas pasauli.

12. Skaistākā vieta uz kuru gribētu aizbraukt? Kāpēc?

Raimonds:
Es gribu aizbraukt uz Antarktīdu, taču žēl, ka tur ir tik maz klubu.

Kristīna:
Tā kā šogad beigšu Liepājas universitātē franču valodas skolotāja fakultāti, gribētu beidzot vīru aizvest uz Franciju, bet pa lielam pagaidām gribētos paceļot pa ASV.

Kristofers:
Es gribētu aizbraukt uz Jaunzēlandi, skaisto ainavu dēļ. Un, lai cik banāli tas arī nebūtu, arī uz ASV, aplūkot viņu skatījumu uz ikdienas lietām.

Uldis:
Man vienmēr ir paticis kaut kur aizbraukt, jāatzīstas tikai, ka nekur daudz neesmu bijis, bet, cik ir nācies, vienmēr visās vietās var atrast ko skaistu. Ļoti gribētu nokļūt Ņujorkā, domāju, ka man tur patiktu, kāpēc? Tāda sajūta!

13. Vai Jūs ir skārusi "Krīzes tante"? Kā Jūs ar to cīnāties? Kādi ieteikumi citiem cilvēkiem?

Raimonds:
Jā, mūs krīze ir skārusi. Paralēli agrāk piepelnījāmies ar spēlēšanu saviesīgos vakaros, bet tagad firmas tos gandrīz vairs nerīko, tāpēc ienākumi ir ievērojami samazinājušies. Kā viens no risinājumiem ir tāds, ka lūdzām samazināt īres maksu mēģinājumu telpām un mūsu lūgums tika izpildīts.

Kristofers:
Ar "Krīzes tanti" man ir bijuši konflikti jau iepriekš, mēs cenšamies viens otru ignorēt, bet reizēm kāpņu telpās tomēr saskrienamies, un tad sanāk pabļaustīties.

Uldis:
Šo "Tanti" grūti ir nepamanīt. Īpaši nav izstrādāta tehnika kā cīnīties, tāpēc arī nevaru ieteikt ko oriģinālu faitiņam! Gan jau būs labi!

14. Pastāstiet kādu mīļāko anekdoti!

Uldis:
Dzīvoja mazā ciematiņā divi maizes cepēji - viens cepa lielas maizes, bet otrs mazas. Ļaudis, protams, pirka tās lielās maizes nevis mazās, līdz viendien, tas, kurš cep mazās maizes, aizgāja pie tā otra un jautāja: "Paklau, a ko tu dari tādu, ka tev tās maizes tik lielas sanāk ?" Uz ko Lielo maižu cepējs atbildējis: "Es vairāk miltus beru klāt!"

15. Varētu kādu vēlējumu www.hc.lv jauniešiem?

Kristofers:
Nepamosties Tu par vēlu!

Kristīna:
Esiet forši kā cilvēki, izturieties labi, pret saviem draugiem un tuvajiem cilvēkiem un vēl, kas ir svarīgi, nenodzerieties.

Uldis:
Lai Jums Vasara (smaida) !

Raimonds:
Mans aicinājums nebūt snobiem un aizspriedumainiem.

P.S. Diemžēl "The Briefing" buņģieris Sandis nevarēja piedalīties intervijā personisko iemeslu dēļ! Ceram nākamo reizi viņu noteikti nointervēt!

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список интервью