Intervija ar vienu no HC.LV veidotājiem
Ilze Malaševska, 09.03.2009., 13:05"Tad, kad tu sēdi uz dīvāna un skaties TV, tu mirsti. Bet es dzīvoju, skatoties sejā savām bailēm." /Dans Osmans/
Vārds: Deniss
Uzvārds: Fedotovs
Vecums: 29
Intereses: Smaidīgi cilvēki
Moto: Mainās katru dienu. Viens no mīļākajiem:
"Tad, kad tu sēdi uz dīvāna un skaties TV, tu mirsti. Bet es dzīvoju, skatoties sejā savām bailēm." /Dans Osmans/
Vai jau kopš bērnības interesēja datorlietas?
Nē, bērnībā mani interesēja klucīši :D Atceros, kādu dienu ar ģimeni skatījāmies raidījumu pa televizoru (patiesībā skatījās mani vecāki, bet es tikmēr būvēju māju no klucīšiem) par to, ka Krievijā kādā iestādē ir parādījušies pirmie datori un tēvs toreiz noteica: "Varbūt taviem mazmazbērniem būs dators." Pēc dažiem gadiem, kad jau gāju skolā, tēvs, kurš toreiz strādāja Rīgas Radiorūpnīcā (RRR) man salodēja pirmo datoru. Kad atveda mājās, nebija paķēris nevienu spēli līdzi, bet bija paņēmis kopētu grāmatu par programmēšanu. Padomāju, ka tā ir datora lietošanas instrukcija un sāku lasīt. Tāpēc tikai šīs nejaušības dēļ es sāku programmēt uz datora ātrāk kā spēlēt spēles.
Kā vispār iešāvās prātā doma par interneta portālu?
Kādreiz veidoju mājaslapu, kurā bija informācija par vienu konkrētu mūzikas stilu un kura bija diezgan populāra šīs mūzikas piekritēju lokā. Pēc tam emigrēju uz Kanādu un mājaslapas darbība apstājās. Taču dzīvojot Kanādā sapratu dažas lietas – ka Latvija tomēr ir vislabākā un visskaistākā vieta pasaulē, un, ja atgriezīšos Latvijā, tad darīšu to, ko protu un kas patīk – veidošu portālu jauniešiem par visdažādākajām tēmām, jo negribējās vairs sevi ierobežot tikai ar vienu mūzikas stilu.
Kanāda ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē, un dzīvojot tur guvu sev daudz atziņas, tai skaitā par multikulturālismu, seksuālajām minoritātēm, brīvprātīgo darbu, labdarību, dažādām atkarībām un citiem jautājumiem, kuri Latvijā tikai tagad pamazām kļūst aktuāli. Es sapratu, ka man ir ko teikt par daudzām lietām.
Jauniešu portāla veidošana ir viens no veidiem, kā man un citiem, paust savu viedokli un attieksmi pret daudzām lietām un varbūt likt vēl kādam aizdomāties par tām. Ļoti labi apzinos, ka "pasaules mainīšana" ir jāsāk ar sevi. Nedrīkst teikt "ja es būtu prezidents, tad es mainītu pasauli". Jānotiek ir otrādi – tie, kas spēj mainīt sevi un sev tuvākos – tiem ir iespējas kļūt par prezidentiem.
Ja man tagad būtu jāsāk sava karjera no jauna, droši vien es izvēlētos strādāt vai nu par bērnudārza audzinātāju vai pat drīzāk par audzinātāju bērnu namā, jo agrā vecumā bērnam veidojas attieksme pret dzīvi, kuru tajā brīdī var ietekmēt visvairāk. Pēc tam tā ir nostabilizējusies un to ir grūti mainīt. Kaut arī audzinātāja profesija ir atzīta par visstresaināko un tā ir viena no pašām atbildīgākajām pasaulē, tā, manuprāt, vienlaicīgi sniedz arī vislielāko gandarījumu.
Atgriežoties pie domas par portāla veidošanu - dzīvojot 5 mēnešus Kanādā sāku plānot un pārdomāt, kādam būtu jābūt portālam, un jau tur atradu sev domubiedrus Latvijā, kas vēlāk palīdzēja portāla izveidošanā uzturēšanā un attīstīšanā. Kad emigrēju atpakaļ uz Latviju, tūlīt pat ķēros klāt pie savas ieceres īstenošanas.
Kādā grāmatā nesen izlasīju, ka mūsdienās tiek atklāts jauns kontinents, kurā dzīvo cilvēki. Tas ir internets. Gribam mēs to vai nē, bet mēs nevaram noliegt, ka daļu no savas dzīves mēs aizvien vairāk pavadām internetā.
Kas ir Jauniešu kultūras portāls HC.LV?
Oficiālā atbilde būtu - portāls jauniešiem par kultūru un portāls par jauniešu kultūru un visu ar to saistīto.
Bet man personīgi – HC.LV ir vieta, kur tiekas draugi. Tikai atšķirībā no draugiem.lv, kur biežāk satiekas bijušie paziņas vai kādreizējie draugi un kolēģi, pie mums tiekas jaunieši, kuri kļūst par draugiem un tiekās arī citās vietās, ne tikai jaunajā kontinentā ar nosaukumu "internets". Man ir teikuši, ka tas izklausās pēc pasakas. Bet tā ir patiesība – saku pēc savas un savu draugu pieredzes.
Protams, mūsu, HC.LV veidotāju komandas, mērķis nav izveidot iepazīšanās portālu, taču tāpat daudzi pie mums sapazīstas, jo "hācītī", kā to reizēm saucam, augstu tiek cienīta cilvēku atklātība un pamatota viedokļa paušana, un tam portālā tiek dotas visas iespējas, tāpēc cilvēki diezgan ātri iepazīst viens otru un atrod kopīgas intereses.
Kāpēc tieši šāds nosaukums?
Jauniešu kultūras portāla gadījumā "HC" ir saīsinājums no latīņu homo culturalis – cilvēks kulturālais. Lai gan man labāk patīk to saukt par "hācīti".
Kāds ir projekta mērķis?
Veicināt un atbalstīt jauniešu pašiniciatīvu. Portāls pats par sevi ir viena liela pašiniciatīva, jo portāla veidošanā un uzturēšanā iesaistītie jaunieši to dara pilnīgi brīvprātīgi, nesaņemot par to nekādu samaksu naudas izpausmē. Cenšamies pēc iespējas atbalstīt citu jauniešu veidotus projektus – dažādus koncertus un citus pasākumus. Publicējam arī pašu jauniešu sacerētu dzeju un stāstus un sniedzam jauniešiem informāciju par citām iespējām pašizpausties iesaistoties dažādos pasākumos, konkursos un projektos.
Patiesībā jau mums ir "oficiālie" portāla veidotāji un ir neoficiālie – paši portāla lietotāji. Un bieži vien tieši portāla lietotāji paužot savu viedokli un idejas veido portālu vairāk, kā portāla oficiālie veidotāji.
Cenšamies HC.LV portālā caur interesanto un nenopietno likt aizdomāties par nopietnākām lietām. Un ir patīkami dzirdēt atsauksmes no jauniešiem - portāla lietotājiem, ka "hācītis" ir atšķirīgs no citiem portāliem. Mēs jau sen esam ievērojuši, ka HC.LV lietotāji uzskata par pašsaprotamu, ka "hācītī" ir jābūt augstākiem kritērijiem nekā citos portālos, un domāju, ka tas ir viens no mūsu "trumpjiem". Augstāki kritēriji gan attieksmē pret mūsu lietotājiem, gan pret sevi.
Uzskatu, ka tas, ka mums algu nemaksā, un veidojam portālu savā brīvajā laikā, nedrīkst būt attaisnojums sliktam darbam. Ja ko esi uzņēmies darīt, tad dari to pēc labākās sirdsapziņas, vai labāk dod šo iespēju citam. Laiks mūsdienās ir luksusa prece, tāpēc nevajag to izniekot. Strādā pēc labākās sirdsapziņas, un atpūties pēc labākās sirdsapziņas.
Apraksti attīstības gaitu- vēsturi?
Portāls savu darbību sāka pirms 3 ar pusi gadiem un kopš tā laika tas nepārtraukti attīstās, tāpēc pat nav iespējams nospraust kādus konkrētus attīstības punktus. HC.LV vēl aizvien atrodas bērna autiņos un tam vēl ir milzīgs potenciāls attīstīties nākotnē, jo idejas, ko varētu attīstīt un uzlabot, lai tas būtu ērtāks, interesantāks un labāks, rodas aizvien vairāk un vairāk. Tāpat kā ar Rīgu – "hācītis" nekad netiks pabeigts jeb dzejnieka vārdiem runājot – "pastāvēs, kas mainīsies".
Vai sākums bija grūts?
Mēs jau vēl aizvien esam pašā attīstības sākumā :D.
Pats no sevis jau nekas pasaulē nemainās, un tad ir jāuzdod retoriskais jautājums: "Kurš gan cits, ja ne es?" Pēc laba darba vienmēr seko milzīgs gandarījums. Un bieži vien šis gandarījums ir nevis tik daudz par darba rezultātiem, cik par to, ka izdarīji izvēli un esi ko mainījis savā pasaulē.
Mums vienmēr ir izvēle. Pat pašā bezcerīgākajā situācijā mēs varam izvēlēties vismaz savu attieksmi pret to. Un tas patiesībā ir ļoti daudz. Ne jau apstākļi, bet mūsu attieksme nosaka visu – vai mēs priecājamies, vai bēdājamies. Un bieži vien cilvēki baidās uzņemties atbildību. Baidās izdarīt izvēli. Taču neizdarīt izvēli – tā arī ir izvēle. Esmu no tiem, kas izvēlas. Izvēlas uzņemties atbildību, nospraust virzienu un virzīties uz to. Labāk ir kuģot nepareizā virzienā un mācīties no kļūdām, nekā bezmērķīgi neziņā kulties pa riņķi, kā mēs to dažreiz darām ar savu dzīvi, nezinot, ko īsti vēlamies sasniegt. Lai gan pašlaik viss liecina par to, ka portālā nospraustais kurss ir īstais.
Nedomāji, ka varbūt portāls "nestrādās" un jauniešiem tas nebūs vajadzīgs?
"Hācīša" slepenā veiksmes "atslēga" ir tā, ka mēs to neveidojam, lai izpatiktu citiem. Mēs to neveidojam "kā priekš sevis". Mēs to veidojam tieši sev – tādu, kādu mēs paši to vēlamies redzēt un kāds tas ir vajadzīgs mums pašiem.
Vai svarīga ir komanda?
Te jau jautājums ir nevis "vai", bet "cik ļoti" :D Es jau trešajā jautājumā runājot par portālu esmu pārgājis uz formu "mēs" ar to apzīmējot mūsu HC.LV veidotāju komandu. Un HC.LV ir pirmām kārtām šī komanda. Ja nebūtu komandas, nebūtu portāla. Ja nebūt portāla – komanda to izveidotu. Mēs atbalstam viens otru, mēs vajadzības gadījumā aizvietojam viens otru un palīdzam viens otram ar padomiem. Neviens no mums nespētu veikt savu darbu tik labi bez pārējo komandas biedru atbalsta.
Cilvēki dažreiz saka, ka esmu HC.LV komandas vadītājs, taču bieži vien tas tiek pārprasts. Cilvēki parasti uzskata, ka vadītājs ir pašā augšā visā hierarhijas piramīdā. Es uzskatu, ka ir tieši pretēji. Komanda ir pati svarīgākā, kura dara pašus atbildīgākos darbus un vadītājs ir tas, kuram par to ir jārūpējas, lai tā darbotos nevainojami.
Ir kāda veca anekdote par pirmiem suņiem kosmosā. Belka un Strelka ar čukču lido kosmosā un viņiem tiek doti norādījumi no vadības centra: "Belka, pārrēķini orbitālo trajektoriju ņemot vērā deviāciju. Strelka, tu pārbaudi skābekļa līmeni 3A atdalījumā. Čukča, tu pabaro suņus un, Dieva dēļ, tikai neko neaiztiec!" Arī vadītājam, līdzīgi kā čukčam ir jārūpējas par komandu, lai tā varētu strādāt efektīvi, lai justos komfortabli, gandarīta par savu darbu un to nekas netraucētu.
Mums visiem ir dažādi uzskati par daudziem jautājumiem, taču mēs mācāmies cienīt viens otra viedokli un mēs apzināmies, ka arī atšķirīgais vieno, un atšķirības, ja tās pareizi izmanto, ir nevis defekts, bet efekts.
Cik daudzi tagad darbojaties un cik daudzi kopš pašiem pirmsākumiem ir pie hc.lv vadības pults?
Grūti atbildēt, jo tas ir brīvprātīgais darbs, kur katrs uzņemas darīt tik, cik vēlas, un to, ko vēlas. Citi darbojas regulāri katru dienu, citi darbojas reizi nedēļā, citi darbojas epizodiski. Mēs maināmies, mainās arī mūsu apstākļi un iespējas, un mēs to respektējam.
Parasti vienlaicīgi ir aktīvi 5-10 cilvēki. No pašiem pirmssākumiem esam palikuši divi – es un Jānis Altmanis. Jānis patiesībā bija tas cilvēks, kura iedvesmojošie komentāri internetā, ka vajag veidot portālu jauniešiem, kad es vēl viņu pašu pat nepazinu, man lika saprast, ka tiešām vajag veidot šādu portālu. Intervijas sākumā bija jautājums – kā man iešāvās prātā doma interneta portālu? Tagad varu atbildēt konkrēti un īsi. Šāvējs bija bija Jānis. Trāpīja man domu tieši prātā.
Domāju, ka visu labo lietu ierosinātājs parasti ir viens konkrēts cilvēks, pateicoties kuram kaut kas notiek. Tas man atgādina kādu atgadījumu ar grupu "U2". Kad viņi vēl nebija tik ļoti pieprasīti kā tagad, viņi bija uzaicināti uzstāties kādā klubā, taču kāds kaut ko bija sajaucis uz afišas un, kad "U2" bija jāuzstājas, visa viņu auditorija bija divi cilvēki. Grupa nospēlēja visu koncertu diviem cilvēkiem ar pilnu atdevi. Domāju, ka ar šādu attieksmi vien, viņi ir pelnījuši tagadējo slavu un popularitāti.
Mums komandā ir daži svarīgi principi – ja kāds uzņemās ko darīt, tad tas ir jādara labi, un, ja izlemj pārtraukt pildīt sev uzticētos pienākumus, kaut uz laiku, par to ir jāpabrīdina citi, lai mēs zinām, ka tajā brīdī ar to cilvēku nevajag rēķināties. Mēs saprotam, ka visiem ir nepieciešama atpūta vai pārmaiņas. (Arī es pats reizēm izmantoju šādu "atvaļinājumu".) Un vadītāja uzdevums šādos gadījumos ir atrast kādu citu, kas vēlētos pildīt šo pienākumu. Reizēm jau gadās tā, ka vienlaicīgi "atvaļinājumu" paņem par daudz cilvēku, un uz to brīdi nākas atkal sev pajautāt – "Kurš gan cits?", taču parasti tas ātri vien tiek atrisināts, jo regulārie HC.LV apmeklētāji ļoti labprāt iesaistās portāla veidošanā, nevajag tikai kautrēties tiem palūgt palīdzību.
Darbošanās HC.LV komandā komandā dod ne tikai draugus un cilvēkus ar kuriem var padiskutēt par dažādām tēmām, bet arī lielu pieredzi gan par to, kā darbojas interneta mediji, gan par žurnālistiku, gan par komunikāciju, reklāmu un sabiedriskajām attiecībām. Esmu dzirdējis, ka daži cilvēki ir dabūjuši sev darbu arī pateicoties ierakstam savā CV, ka viņi ir darbojušies HC.LV komandā. Tā arī ir ļoti lieliska iespēja radoši izpausties pašam, jo kā jau teicu iepriekš – mēs veidojam portālu sev un tādu, kādu paši to vēlamies. Katrs var to veidot, kā pats vēlas, protams, ka visas idejas pirms īstenošanas mēs kopīgi izvērtējam un izspriežam.
Darbošanās HC.LV komandā neaprobežojas tikai ar septīto kontinentu "internetu". Tie, kas darbojas HC.LV komandā rīko arī dažādus pasākumus, koncertus, izstādes. Uz daudziem mūzikas festivāliem Latvijā mēs regulāri organizējam autobusu, lai jauniešiem būtu ērtāk nokļūt festivālā un pēc tam arī mājās. Protams, ka portāla veidotāju iniciatīva tiek atbalstīta cik vien tas ir iespējams – pasākumi tiek reklamēti, aktīvākajiem tiek apmaksātas telefona sarunas, tiek piedāvāti ielūgumi uz dažādiem pasākumiem un koncertiem.
Ar kādām problēmām jūs saskārāties, līdz oficiāli "palaidāt" gaisā hc.lv?
Sarežģīts jautājums, jo pirms oficiālās "palaišanas" mēs centāmies ļoti rūpīgi visu izvērtēt un izplānot. Nodefinējām mūsu mērķus, pamatvērtības, virzienu. Un pateicoties šai plānošanai mums vēl tagad ir diezgan viegli atrisināt dažādus jautājumus, jo mums ir stingri pamati uz kā balstīties. Pateicoties tam ir vieglāk izlemt, ko darīt ar reklāmu portālā, ko darīt ar preses relīzēm, kuras varbūt ne visiem ir interesantas, kā risināt strīdīgos jautājumus savā starpā, kādos krāsu toņos veidot portālu, kā risināt to, ka reizēm cilvēki ieraksta ne pārāk kultūras portālam atbilstošus komentārus. Ja agrāk es uzskatīju, ka 5 minūtes plānošanas aizvieto stundu darba, tad tagad es vairāk sliecos domāt, ka 5 minūtes plānošanas aizvieto vismaz divas stundas darba.
Protams, ka bija problēmas, kuras mēs sākumā nemaz neapzinājāmies, tās atklājās tikai ar laiku un pieredzi, taču šo problēmu atrisināšana ir brīnišķīgs izaicinājums, kas mūs padara tikai stiprākus, un gudrākus, lai stātos pretī nākamajiem izaicinājumiem un nebaidītos sasniegt savus sapņus un mērķus.
Cik liela pašreiz ir jūsu auditorija-portāla apmeklētāji?
Pagaidām apmēram divi ar pusi līdz trīs tūkstoši apmeklētāju dienā. Mēnesī varētu būt ap 50-55 tūkstošiem. Precīzu skaitli nevaru nosaukt, jo HC.LV apmeklētāju skaitam piemīt diezgan strauja tendence augt.
Kādi šobrīd ir portāla mērķi, uzdevumi?
Tādi paši kā pirms trīs ar pusi gadiem – veidot portālu sev, lai pašiem to būtu prieks apmeklēt un atbalstīt jauniešu pašiniciatīvu. Ja dari to, kas tev patīk, ar sirdi un dvēseli, tad citi panākumi un gandarījums neizpaliek.
Pasaule mainās, tā maina mūs un mēs to mainam. Un visstraujāk mūsdienās mainās un attīstās septītais kontinents – internets, kur pašlaik notiek nežēlīgas cīņas par ietekmi un teritorijas sadalīšanu. Tas mainās tik ātri, ka valdības nespēj laicīgi izdot likumus, lai to regulētu. Internets ir nojaucis robežas starp valstīm, tas satuvina cilvēkus, kuri fiziski atrodas pasaules pretējās pusēs. Šajā nesen atklātajā kontinentā rakstītie likumi nedarbojas, cilvēki to izmanto, lai kļūtu ātri bagāti, lai atrastu savas otrās pusītes, lai noslēptos no realitātes, lai izpaustos dažādos veidos, lai iebāztu jums sejā milzīgu mirgojošu reklāmu un piespiestu jūs uz tās noklikšķināt vai nosūtīt kādu maksas īsziņu.
Jauniešu kultūras portāls HC.LV šajā pasaulē ir vieta, kur tiekas draugi. Kur tie var apmainīties ar viedokļiem, padalīties priekā, pajautāt viens otram padomu, izlemt uz kuru pasākumu kopīgi aiziet, pēc pasākuma padalīties ar iespaidiem un bildēm, atrast kādu jaunu nodarbošanos un iepazīties ar citiem interesantiem jauniešiem. Tas nenotiek pats no sevis. Mēs rūpējamies, lai tas būtu iespējams.
Kas ir paredzēts nākotnē?
Vai nešķiet, ka tava ideja bija pārāk liela jaunietim?
Idejas, tāpat kā sapņi, nemēdz būt pārāk lielas. Ja tās nespēj realizēt jaunieši, kuri ir visatvērtākie jaunām vēsmām, kuriem ir visvairāk brīvības, vismazāk saistību, visvairāk brīvā laika un drosmes riskēt, tad tās nespēj realizēt neviens cits.
Aizvien biežāk pārliecinos, ka nav nekā neiespējama. Es varu panākt jebko, ja vien es to patiešām vēlos. Ko es esmu iemācījies – tas ir tas, ka nevajag baidīties piepildīt savus sapņus. Kurš gan cits? ;) Vajag tikai uzmanīties ar sapņu izvēli :D.
Vai šobrīd tu īstenotu savu ideju tieši tāpat kā agrāk?
Bez šaubām! Esmu ieguvis lieliskus draugus, pieredzi, kuru nevarētu ne par kādu naudu nopirkt, gandarījumu par padarīto un daudz dažādu emociju! Emocijas izkrāso dzīvi!
Tev neviens nejautā - kāpēc tu to dari, jo, cik saprotu, tas ir brīvprātīgais darbs?
Biežāk man jautā – kāpēc tu ar to nepelni naudu? :D Atzīšos – esmu ideālists, un man patīk pajaukt robežu starp realitāti un sapņiem ;)
Robertswedo
Моментальные он-лайн подписка в течение телеграм канале @mylovetutCoreybrere
Моментальный он-лайн рука на телеграм канале @mylovetutCoreysmeag