Brazil (1985)

Rolands Virks , 16.07.2009., 16:09

Sems Lowrijs (Sam Lowry), vienkāršs valsts ierēdnis, vēlas izdibināt vilinošās sievietes personību, kura tam rādās sapņos apburoša enģeļa izskatā, bet, meklējumiem vainagojoties ar mirklīgiem panākumiem, nākas stāties pretī despotiskajai un nežēlīgajai valdībai, kas, ar centieniem pakļaut cilvēku prātus un dažādām manipulācijām, cer ierobežot un sagraut pēdējās paliekas no aizgājušās pasaules.

Brazil

Žanrs - Komēdija/Drāma/Fantastika; ASV
Režisors - Terry Gilliam
Izdošanas laiks – 1985.
Ilgums - 132 min.

IMDB reitings - 8.0/10

Galvenajās lomās - Jonathan Pryce, Robert De Niro, Kim Greist, Michael Palin, Katherine Helmond, Bob Hoskins u.c.

Vērtējums:

Vispirms vēlos bilst, ka lielākās paralēles, kā ar līdzīgu filmu, varēsiet vilkt ar Džordža Orvela ekranizēto romānu "1984", kas gan noskaņas gan sižeta ziņā ir nepārprotami līdzīga ar šo filmu, kā piemēru minot, despotiskas un manipulējošas valsts varas triumfēšanu pār proletariāta galvām un atklātas cilvēku smadzeņu skalošanas darbības ar masu mediju palīdzību. Neizpaliek arī iespējamie nākotnes redzējumi tehnikas attīstības ziņā, piemēram, tālekrāns un runrakstis iekš "1984" , konkurē ar dažādiem saimniecību atvieglinošiem, izgudrojumiem iekš "Brazil".

Iespaidīgi, ka katrā ierēdņa kabinetā, jau vietu ieņēmis mūsdienu datora sencis, komplektēts no rakstāmmašīnas un maza ekrāna, kuram priekšā novietots milzīgs palielināmais stikls. Smieklīgi automobīļi un interesantas, varbūt nedaudz pārspīlētas, likuma sargu stratēģijas un taktikas "noziedzinieku" aizturēšanā, bet, tieši šie pārspīlētie izgudrojumi un cilvēku dīvainā uzvedība rada to komisko gaisotni, kuru mēs vēlamies redzēt, pie filmas žanra izlasot vārdu Comedy. Kāds rupeklis varbūt pat varētu filmu "Brazil" nosaukt par "1984" parodiju un antiutopisko nākotnes vīziju izsmiešanu, bet varbūt tas tomēr būtu pārāk skaļi teikts.

Kā jau iepriekš minēju, filma ir iedalīta komēdijas un fantastikas žanrā, bet, gluži parastu astoņdesmito gadu komēdiju jūs šeit nesaskatīsiet, lai gan visas filmas laikā ir manāmas dažādas sarkastiskas ainas un visnotaļ smieklīgas cilvēku darbības, kas liek vairāk vai mazāk veidoties smīnam uz skatītāja sejas, piemēram, biežie terorakti (eksplozijas veidā), kas cilvēkiem ir jau tik pierasti, kas neliek noraustīties pat uzacs kaktiņam sprādziena brīdī, protams, ja tas nav skāris pašu. Vecas sievietes ādas savilkšanas procedūras un tās rezultāti liek smīnēt arī par mūsdienu skaistuma meklētājām. Steika apetelīgais izskats restorānā, un daudzas citas sarkasma un parodijas pilnas otrā plāna ainas. Bet, runājot par pašas filmas sižeta līniju un noskaņu, var bilst, ka tā ir diezgan drūma un nomācoša un šis melnais humors tikai piedod attiecīgo krāsu šai noskaņai.

Filmas skaņu celiņš izvēlēts diezgan trāpīgi, bet nav īpašs pārsteigums, kā tas bija Kubrika "Mehāniskajā apelsīnā" vai Soderberga "Kafkā", bet vairāk vai mazāk tas bija tiešām trāpīgs un attiecīgo noskaņu tikai pastiprinošs. Tuvāk var bilst, ka dominējošā dziesma filmā dēvējas tādā pašā vārdā, kā pati filma, tātad "Brazil", cik zinu to izpilda Frenks Sinatra.

Arī aktieru izvēle, pēc manām domām, ir neapšaubāmi izcila, jo Džonatans Praiss (Jonathan pryce) savu darbu paveic vienkārši apburoši un ideāli, kā arī Roberts de Niro, kura seju gan lielākajā filmas daļā aizklāj maska, parāda sevi tikai no labākās puses. Kopumā aktieri savu darbu padarījuši vairāk nekā labi un palīdzējuši tapt izcilam mākslasdarbam un šedevram.

Gribēju vēl pieminēt, ka režisors Terry Gilliam arī veidojis tādas lieliskas filmas kā Fear and Loathing in Las Vegas (1998), 12 Monkeys (1995), The Fisher King (1991) u.c. tātad režisora darbi runā paši par sevi.

Filmas: http://www.youtube.com/watch?v=4Wh2b1eZFUM