Igauņu filma „Klase” Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” ietvaros

Lietuvu pārstāv Aļģimanta Puipas filma „Grēka apvārdošana”, kas tapusi pēc Jurgas Ivanauskaites romānu motīviem un Latvijas pirmizrādi piedzīvos 3.oktobrī.

Igauņu režisora Ilmāra Rāga spēlfilmas „Klase” centrā ir vidusskolēni, un tā stāsta par sarežģītajām attiecībām, kas valda pusaudžu vidū. Sešpadsmitgadīgais Džozefs ir visas klases apsmiekla objekts, taču kādā dienā, lai izpatiktu savai draudzenei Teai, puisi no meiteņu ģērbtuvēm izpestī klasesbiedrs Kaspars. Šis „klases sabiedrotais” acumirklī kļūst par „izstumtā aizstāvi”, un sākas karš – vienā ierakumu pusē ir Džozefs un Kaspars, otrā – pārējie klasesbiedri. Kad māte uz Džozefa ķermeņa atklāj vardarbības pēdas, sākas nopietns skandāls, ko puisis vairs nespēj pārciest. Viņš labi zina, ka tēvs mājās glabā ieročus...

Ilmāra Rāga filmā „Klase” var saskatīt paralēles ar Gasa Van Santa „Ziloni”, taču lielākā atšķirība ir stāsta rašanās apstākļos: Van Gasu ietekmēja Kolumbainas vidusskolā notikusī traģēdija, Rāgu – fantāzija, ko režisors realizējis ar vardarbības elementu palīdzību, lomas uzticēdams neprofesionāliem aktieriem un stāstu sacerot kopā ar saviem aktieriem, tādējādi palīdzēdams atrast tiem īsto pieeju savu tēlu atklāsmē.
Spilgtie aktierdarbi, MTV videoklipu manierē ieturētā montāža un tēmas aktualitāte „Klasi” jau ir padarījušas par vienu no pēdējos gados visskatītākajām igauņu filmām, ko prese nebeidz slavēt, uzsvērdama režisora Ilmāra Rāga dabisko talantu un nodēvēdama viņu par „Igaunijas kinobiznesa stūrmani”, kā arī filmu pilntiesīgi ievietojot Eiropas „arthouse” pēdējo gadu izcilāko šedevru sarakstā.

Filmas režisors, kurš, lai uzfilmētu „Klasi”, pameta darbu televīzijā, vienā no intervijām teica: „Šī nav īpaši oriģināla filma, bet ļoti personīga. Mēs nekad nevaram zināt, kas notiek cilvēka prātā. Tas bija viens no vēstījumiem, ko es sapratu, noskatīdamies Gasa Van Santa „Ziloni”. Lai vai kā, vardarbību esmu redzējis gan skolā, gan armijā, un es gribēju „rakt dziļāk”, un vainu dalīt uz visu sirdsapziņām. Kad notiek kāds noziegums vai šaudīšanās skolā, vai terorakts kā „9/11”, mediju pirmā reakcija ir padarīt noziedznieku par necilvēku, nosodīt viņu. Un tieši ar šo soli mēs atsakāmies saprast vardarbības cēloņus, un tāpēc tas atkārtojas vēl un vēl. Kas notiktu tajā gadījumā, ja mēs kā sabiedrība, kā skolas klase paskatītos arī uz savu vainu?” Kad filma piedzīvoja pirmizrādi, prese acumirklī izrādīja savu attieksmi – aizsākās diskusijas, filma tika demonstrēta skolās un skolēni izplūda asarās, kā arī dalījās savā pieredzē.

Ilmārs Rāgs dzimis 1968.gadā, viņš studējis Ohaijo Telekomunikāciju skolā (diplomēts scenārists) un pirmos soļus kinomākslā spēra Holivudā - „Phoenix Pictures” paspārnē, savienodams mācības ar praksi. Viņš ir bijis Igaunijas Nacionālās televīzijas Iepirkumu daļas vadītājs, vēl joprojām raksta kinokritiku, 2002. gadā teātrī iestudēja lugu un sāka strādāt kā scenāriju konsultants, kļūdams arī par MEDIA PLUS un EURIMAGES ekspertu.