The Taking of Pelham One Two Three (1974)

Ņujorkas policijas leitnanta Zaharija Gārbera (Zachary Garber) ieilgušo rutīnu iecirknī izjauc četru teroristu organizētā ķīlnieku sagrābšana un metro vilciena nolaupīšana, pieprasot vienu miljonu dolāru lielu izpirkuma maksu, bet blakus naudas sagādāšanas problēmām, policijas leitnantam jāspēj izsekot teroristu domu gājienam un jāatklāj to bēgšanas plāns.

Žanrs - Crime/Drama/Thriller
Režisors - Joseph Sargent
Izdošanas laiks - 1974.
Ilgums - 104 min

IMDB reitings - 7.7/10

Galvenajās lomās - Walter Matthau, Robert Shaw, Martin Balsam,
Hector Elizondo, Earl Hindman u.c.

Vērtējums:

Jāsāk jau ar to, ka šis nosaukums vairākumam vidusmēra skatītāju noteikti asociēsies ar šī gada, Tonija Skota veidoto rimeiku ar nosaukumu "The Taking of Pelham 123" (2009), kas gan balstoties uz citu izdarītajiem vērtējumiem un viedokļiem, nav attaisnojusi sevi, un nav spējusi radīt to neatkārtojamo noskaņu un aktierspēles meistarību, kā oriģinālā redzētā. Pats gan neņemos diži spriest, jo rimeiku pagaidām nav nācies redzēt un tātad arī salīdzināt nav ar ko, bet sen iegūtā, negatīvā pieredze attiecībā uz rimeikiem kopumā gan ir iesakņojusies dziļi iekšā, jo pagaidām esmu vīlies gandrīz visos redzētajos rimeikos, protams, tas tā, iespējams, nebūtu, ja netiktu ievērtēts oriģināls, respektīvi skatīta būtu tikai rimeikotā versija.

Bet runājot par 1974 gada filmu, varu teikt vienīgi to, ka gabals bija ļoti viegli skatāms, kā arī ļoti izklaidējošs un aizraujošs. Viegli skatāms tādā ziņā, ka filmā nebija gandrīz nekā smadzenes lauzoša vai psiholoģiska, ja nu vienīgi līdz pilnībai izstrādātais noziedzinieku plāns un visas filmas garumā, manī un, protams, arī galvenā leitnanta smadzenēs, gruzdošais jautājums – Kā šie četri teroristi taisās izbēgt no metro tuneļa neuzskrienot virsū nevienam kārtības sargam? Šo jautājumu teroristi ir atrisinājuši diezgan asprātīgi un viltīgi, bet nebojājot jums filmu, priekšā neko neteikšu. Noteikti kāds var strīdēties par to psiholoģiju un filmas dziļāku būtību, bet es uz ekrāna redzēju izcilu klasikas gabalu ar savdabīgu noskaņu, izcilu aktierspēli, vietām gaumīgu humoru un neatkārtojamu sižetu, kas noteikti kalpoja par aizmetni visām nākamajām "heist" filmām, kuras mēs redzam uz mūsdienu Holivudas ekrāniem.

Krietna rūme filmā arī tika atvēlēta piezemētam un "prātīgam" humoram, kas nedaudz noslāpēja gaidīto un pierasto filmas nopietnību un agresivitāti. Pēc rimeika trailera var spriest, ka jaunā versija būs radīta daudz drūmāka un ļaunāka par oriģinālu, tādējādi, ieņemot vietu uz Holivudas konveijera lentas un nopelnot "kārtējā pārprastā rimeika godu". Bet, kā jau teicu, nav objektīvi spriest ar manu muti (ko gan es aktīvi daru), jo filmu neesmu redzējis un varbūt manas pesimistiskās vīzijas tiks mainītas pozitīvajā virzienā, kad saņemšos noskatīties šo rimeiku.

Atgriežoties, jāsaka, aktieru saspēle bija ļoti laba un kārtējo reizi ļāva pārliecināties par to, ka divdesmitā gadsimta otrās puses kino industrijas augļi manām acīm ir daudz tīkamāki nekā mūsdienās radītie, protams, ar dažiem izņēmumiem. Bet, turpinot par aktieru meistarību un prasmi tēlot, jābilst, ka ļoti patika Walter Matthau tēlojums filmā, jo reti nācies redzēt tik precīzu policijas priekšnieka attēlojumu, kas aiz savas vienkāršības un dabiskuma ļāva man pietuvināties realitātei un iedziļināties filmā līdz pašiem pamatiem.

Noslēgumā teikšu, ka nesagaidīju gaidīto trillerīti ar psihopātiem noziedziniekiem un bezbailīgiem, ložu neaizsniedzamiem, policistiem, bet sagaidīju kaut ko labāku, kino ar realitātei pietuvinātu aktierspēli un īpatnēju noskaņu, kas nelika vilties nevienā filmas momentā.

Filmas treileris: http://www.youtube.com/watch?v=AqOTObjWGH8

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей