Viktors Freibergs par aizmirsto čehu kino Jaunā viļņa meistaru Juraju Hercu un filmu "Kremētājs" jau 17. novembrī – ciklā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt V. Realitātes nobīdes"

Zane Balčus, 14.11.2010., 19:42

Trešdien, 17. novembrī plkst. 19.00 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē kinolektorijs Tas, ko Tu nedrīksti nezināt V. Realitātes nobīdes piedāvā kinozinātnieka Viktora Freiberga lekciju par čehu režisoru Juraju Hercu un savulaik aizliegto Jaunā viļņa filmu "Kremētājs" (1968).

"Kremētājs" tapa nepiemērotā laikā – filmēšana sākās 1968.gada "Prāgas pavasara" liberālajā gaisotnē, kad režisoriem bija ļauta neierobežota mākslinieciskā brīvība. Filmu pabeidza īsi pirms padomju varas ietekmes nostiprināšanās tā paša gada augustā, uz ekrāniem tā paguva atrasties pavisam īsu laiku pirms jaunā vara to aizliedza pavisam. Tam par iemeslu bija filmas stāsta alegorija ar notikumiem Čehoslovākijā.

Filmas režisors Jurajs Hercs Kremētāju nodēvējis par ekspresionistisku šausmu filmu, kura sasaucas ar "Dr.Kaligari kabinetu" (1919) ārprātīga cilvēka apziņas procesu vizualizācijā. Filmas stāsts par kremētāju Karlu Kopfrkinglu, kurš ar fanātismu nododas savam arodam, ticot, ka viņš atbrīvo dvēseles reinkarnācijai, ir alegorisks, kā dēļ to aizliedza padomju varai nostiprinoties Čehoslovākijā.

Filmas darbība notiek 1930.gadu beigās, kad čehu robežām tuvojas vācu karaspēks. Nacisti, redzot, Karla fanātismu dvēseļu sūtīšanā uz viņpasauli, šo Karla aizrautību izmanto saviem nolūkiem. Pat Karla ģimene nav pasargāta no viņa pārliekās uzcītības.

Juraja Herca "Kremētājs" (1968) pelna tādu pašu uzmanību kā labi zināmās čehu kino Jaunā viļņa meistaru filmas – Miloša Formana "Ugunsdzēsēju balle" (1967), Jiržī Mencela "Cieši vērotie vilcieni" (1966) un citas, taču vairāku iemeslu dēļ tā atradusies tādā kā pabērna lomā un tikusi atstāta neievērota. Jau Herca pirmā filma tapa "Jaunā viļņa manifesta" ietvaros 1960.gadu vidū un visu šīs kustības laiku Hercs darbojās līdzās pārējiem meistariem. Taču savā ziņā viņš atšķiras no citiem režisoriem ar to, ka studējis leļļu animāciju nevis aktierkino un tāpēc vismaz savas radošās darbības sākumā tuvāks Jana Švankmaijera tradīcijai. Kinolektorija "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" piektā cikla devīze "Realitātes nobīdes" ir atbilstoša, lai Latvijā, tāpat kā pēdējos gados pasaulē, notiktu iepazīšanās ar Juraja Herca filmām.

Tas, ko Tu nedrīksti nezināt – kinolektorijs, kurā Latvijā pazīstami kritiķi un teorētiķi iepazīstina ar pasaules kino vēstures aspektiem – turpinās 2010.gada rudens sezonā. Šī popularitāti ieguvušā cikla "piektā sērija" "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt: Realitātes nobīdes" piedāvā spilgtus Eiropas režisoru darbus, kas ar dažādiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem ir apstrīdējuši konvencijas, tradīcijas un priekšstatus par kino kā klasiski veidotu lineāru stāstu, kura uzdevums ir atdarināt realitāti. Lekcijas šī cikla ietvaros lasa kinokritiķi Normunds Naumanis, Dita Rietuma, Daira Āboliņa, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors Dāvis Sīmanis. Septiņu lekciju un filmu programmā atlikušas vēl trīs reizes. Sadarbojoties ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā, 17.novembrī filma Kremētājs, savukārt decembra programmā divas franču kino personības – kino klasiķis Eriks Romērs, par kura varoņu dvēseļu labirintiem dosies Daira Āboliņa, bet par franču gangsterfilmu "tēvu" Žanu Pjēru Melvilu uzstāsies Dita Rietuma. Abas filmas rādām sadarbībā ar Francijas Kultūras centru.

17. novembrī 19:00
"Kremētājs" / "Spalovač Mrtvol"
Rež. Jurajs Hercs / Juraj Herz
Lomās: Rudolfs Hrusinskis, Vlasta Hramostova, Jirži Mencels, Ilja Prahars, Jana Stehnova, Milošs Vongnics
Čehoslovākija, 1968, 95 min

Karls Kopfrkingls strādā krematorijā Prāgā. Viņš ar fanātismu pilda savus pienākumus, ticot, ka atbrīvo aizgājušo cilvēku dvēseles. Nacistu spēkiem tuvojoties čehu robežām 30.gadu beigās, Karls ļaujas mānijai, kurā realizēsies viņa apmātības pilnie uzskati. No Karla apsēstības nebūs pasargāta pat viņa ģimene.

"Kremētājs" – vienlaikus melnā komēdija un šausmu filma – ir spilgts čehu kino Jaunā viļņa paraugs, kas balansē uz sirreālisma un ekspresionisma robežas.

Sadarbībā ar Čehijas vēstniecību Latvijā.