
Dokumentālo filmu skaņu operatora Aivara Riekstiņa radošā darba vakars
Latvijas Kinematogrāfistu savienība, 20.03.2006., 18:27Ceturtdienas vakarā (23. martā, 19:00) kinoteātrī „Rīga” būs skatāma interesanta, savdabīga un Latvijā reti rādīta dokumentālā filma „Cerību lauki”, kuras scenārists, režisors un operators ir pāragri Aizsaulē aizgājušais Andris Slapiņš, bet skaņu operators - marta jubilārs Aivars Riekstiņš.
Aivars Riekstiņš sāka strādāt Rīgas Kinostudijā 1975.gadā, uzreiz pēc Ļeņingradas Kino inženieru institūta absolvēšanas. Kopš tā laika viņš veidojis skaņu ietērpu vairāk kā 500 (!) dažādiem dokumentālā kino darbiem - gan filmām, gan kinožurnāliem, un viņa vārds lasāms titros daudzām izcilām latviešu dokumentālā kino pērlēm.Šajos gados Aivars Riekstiņš ir strādājis praktiski ar visiem mūsu dokumentālistiem, turklāt 4 reizes nacionālajos kino festivālos „Lielais Kristaps” viņa veikums ir novērtēts kā labākais skaņu operatora darbs - filmās „Daba” (rež. Arvīds Krievs), „Strēlnieku zvaigznājs” (rež. Juris Podnieks), „Es esmu latvietis” (rež. Ansis Epners) un „Dziedātāja uz skrituļslidām” (rež. Ivars Seleckis).
Interesanti, ka pēdējos gados Aivars ieguvis jaunu kino pieredzi - 2003.gadā viņš pirmoreiz bija skaņu režisors arī spēlfilmai - skatītāju iemīļotajai „Ūdensbumba resnajam runcim” (rež. Varis Brasla).
|
„CERĪBU LAUKI”
Dokumentāla filma, 1988.g., 80 min., 35 mm Rīgas Kinostudijas un Britu universitāšu kino un videoprogrammu Padomes kopražojums Scenārijs E.Vorners, Andris Slapiņš Režija Andris Slapiņš Kamera Sergejs Nikolajevs, Andris Slapiņš Mūzika Mārtiņš Brauns Skaņa Aivars Riekstiņš Montāža Anita Stikāne |
Filmas direktore Baiba Urbāne Andri Slapiņu kino un dzīvē vienmēr ir saistījušas latviešu un citu tautu nacionālās īpatnības, tas atšķirīgais un arī vienojošais, kas piemīt katrai no pasaules tautām. Andra pamatideja bija radīt izpratni par jebkuras tautas unikalitāti, un viņa filmas joprojām lieliski iekļaujas vienotajā pasaules kultūras telpā. Filmā „Cerību lauki” Andris Slapiņš pievēršas seno ķeltu un baltu kultūras paralēļu pētniecībai. Mutvārdu folklora, deja, amatniecība, paražas un ticējumi filmā ir savdabīgs abu kultūru tradīciju atspoguļojums. Liela vērība filmā pievērsta tautasdziesmām, jo tieši tajās bieži vien saglabājušies verbālie pierādījumi par senajiem notikumiem, to vietu un laiku. |
Biļetes kinoteātra „Rīga” kasē, cena 1Ls
Реклама
Новое на форуме
Поделись радостью
Hallo, ek wou jou prys ken.
LeeSax
Hello, everyone! My name is Julia. My team and I support early-stage startups. If you are looking for resources to launch or scale your project, tell us about your idea. We are open to considering interesting proposals. wa.me/+79939466590Juliatib
Poetical loli p^orn afpo.eu/999 go.euserv.org/1aoWilliamdot