Aija pēc Vaivara

Šais laikos teātrim jāpiesaista skatītāji ar bezrūpīgumu arī tad, ja izvēlētais scenārijs, kā jau teātrim piedienas, pagadījies gana nopietns.

Šais laikos teātrim jāpiesaista skatītāji ar bezrūpīgumu arī tad, ja izvēlētais scenārijs, kā jau teātrim piedienas, pagadījies gana nopietns. Dailes teātra izrādes "Aija pēc Jaunsudrabiņa" režisors Regnārs Vaivars izcili novelk robežu starp komisko un traģisko. Humors smalki paslēpts it visur - skatuves noformējuma detaļās, žestos, klusuma pauzēs, un, protams, vārdu spēlēs. Un vienlaikus tā ir meistarīga ironija. Savukārt, kā to uztvert, tiek atstāts skatītāja izvēlē.

Šo Aiju nevar salīdzināt ar īsto Jaunsudrabiņa triloģijas "Aiju", ko piespiedu kārtā jāiepazīst vidusskolā. Postmodernā Aija ir seksuāli traka, nevaldāma, impulsīva un neprognozējama. Tā ir sievietes eksplozija, kas tās atveidotāju Kristīni Nevarausku padara ne tikai par izrādes galvenās lomas atveidotāju, bet arī par visu mūsdienu sieviešu tēla iemiesojumu. Nu tādas mēs esam, ko padarīsi - mūždien nespējam izvēlēties starp diviem, mūždien alkstam pēc neiegūstāmā, mūždien esam kārdinātājievas, piespēlējot vēl reizē arī cietēju un sāpinātāju. Mūžīgās laimes meklētājas. Un tie divi, kas būtu gatavi zemi bučot pie mūsu kājām (Jura lomā Artūrs Dīcis un Jāņa tēlā Gints Grāvelis), ir tikai tam, lai mums pašām būtu vieglāk savu esamību un dzīves lomu izturēt. Tieši tādas mēs esam.

"Aijas" sižets ir trauksmains un emocionāli spēcīgs. Uz skatuves notiekošais neļauj atslābt, pie tam klātbūtnes efekts kamerzālē iekļauj ikvienu no zālē sēdošajiem izrādes gaitā. Skatuves noformējuma detaļas (nemitīgi vārošais ūdens, šļakatas un degošie sērkociņi) rada tik izjustu atmosfēru, ka atliek vien nodomāt, ka tieši tādā istabā esi jau reiz bijis. Un tas, kas notiek ar Aiju- arī tas jau reiz ir bijis.

Šķiet, režisors ar precizitāti izrēķinājis skatītāja emocionālo uztveri. Lai izšķirtu, vai izrāde ir bijusi laba, mana mēraukla ir pavisam vienkārša - cik ilgi pēc brīža, kad esmu jau pasniegusi savu numuriņu garderobes puisim, es jūtu vēl tikko nospēlēto sevī. Cik ļoti aktieris ir pazudis savā lomā un cik ļoti es esmu ievilkta aktieros. Es vēl pietiekami ilgu esmu Aija. Tieši tāpēc, starp teātri un, piemēram, kino, mēs izvēlamies pirmo.

www.dailesteatris.lv

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей