"Improvīna" dalībnieki stāsta par meitenēm, Čegevaru un melnajām kedām

Agnese Dzene, 11.10.2010., 13:21

5.oktobrī improvizācijas teātris "Improvīns" pirmo reizi kāpa uz Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu kluba skatuves un atklāja jauno fantāzijas un smieklu sezonu.

Līdz šim LMA Studentu klubā trešdienās bija "Pēdējās Pirmizrādes" vakari. Kopš oktobra katrā otrajā otrdienā būs "Improvīna" vakari. Jaunā improvizācijas teātra sastāvā ir četri dalībnieki – Kaspars, Mārcis, Gatis un Zane. Puiši līdz šim spēlēja "Pēdējā Pirmizrādē", tagad tie izveidojuši jaunu sastāvu un tiem piebiedrojusies arī Zane.

Darbojošos personu īss apraksts:

Kaspars Žūriņš ar improvizācijas teātri nodarbojas kopš 1997.gada, kad Latvijā aizsākās šī kustība. Bijis aktieris Jelgavas studentu teātrī. Vēlāk dažādās grupās un sastāvos improvizējis līdz šim brīdim.

Mārcis Viļums improvizē kopš 1997.gada, kad sāka darboties klubā "Hamlets". Ar aizrautību stāsta par laikiem, kad Jelgavas un Rīgas jaunie improvizatori sanākuši kopā un 2001.gadā nolēmuši veidot "Pēdējo Pirmizrādi".

Gatis Kurzemnieks patiesībā ir Vidzemnieks un Kurzemē pirmo reizi pabija tikai 18 gadu vecumā. Improvizācijas teātrī spēlē apmēram četrus gadus. Tāpat kā Mārcim, arī Gatim viss sākās ar Hamletu, beigās tika līdz "Pēdējai Pirmizrādei" un "Imrovīnam".

Zane Seipule ar improvizācijas teātri nodarbojas kopš 2001.gada. Divus gadus bijusi improvizācijas grupas "Citrons" vadītāja. Šobrīd Jelgavas bērnu un jauniešu centrā bērniem māca improvizācijas teātri.

Par meitenēm, Čegevaru un melnajām kedām.

P.S.Turpmākajā tekstā netiek atšifrētas personas, kas runā. Jo, kā jau improvizatori, katrs stāsta pa teikumam un kopā veidojas stāsts.

Kas notiks ar "Pēdējo Pirmizrādi"?

Pēdējā Pirmizrāde spēlēs, bet neregulāri. Mēs pieļaujam domu, ka palaikam saiesim kopā uztaisīt foršu vakaru. Tā ir plānots, jo formas visiem ir - sarkanās bikses ir, melnie krekli ir, viss kārtībā. Pēdējā pirmizrāde tagad būs apmēram tā kā grupa "Jumprava", kur būtība katrs darbojās savā projektā un reizi pa pieciem gadiem sanāk kopā, lai nosvinētu grupas jubilejas.

Vai šāds "Improvīna" sastāvs saglabāsies arī turpmāk?

Iespējams, ka mēs paplašināsimies, jo četriem ir grūti. Mēs mazliet iespēlēsimies paši, lai saprastu kā spēlējam un tad mēs arī atvērsimies – lai tie cilvēki, kas nāk iekšā, zinātu mūsu spēles noteikumus un principus, pēc kādiem spēlējam.

Kad spēlējāt "Pēdējā Pirmizrādē", jūsu sastāvā meiteņu nebija...

Bija ļoti daudz mēģinājumu, bet mēs, džeki, bijām pārāk spēcīgi. Mēs katrs par sevi bijām tik spēcīgas personības, ka neviena meitene ilgi neizturēja. "Pēdējās Pirmizrādes" firmas zīme bija – nav meiteņu! Un tā tas arī būs.

Zane, kā tu jūties būdama viena meitene sastāvā?

Forši, pārsteidzoši labi. Zinot viņus pietiekami ilgi - kopš brīža, kad viņi sāka spēlēt - es gaidīju, ka būs grūtāk. Bet sajūta ir ļoti laba.

Ko darījāt pa vasaru?

Mēs pamazām vācāmies un augustā sanācām kopā. Kad pašķīrāmies ar iepriekšējo grupu, bija brīdis, kad mums atkal vajadzēja saprast, kādi mēs būsim nākotnē, pēc kādiem principiem spēlēsim.

Ko darāt, kad nav garastāvokļa, bet spēlēt vajag?

Šādā gadījumā, visticamāk, vainīga ir vieta, bet vispār mēs varam spēlēt jebkuros apstākļos – to mēs vasarā pārbaudījām, spēlējot Positivus festivālā. "Pēdējā Pirmizrāde" spēlēja pludmalē bez apskaņošanas. Apkārt bija apskaņots, bet mēs nē. Ļoti labi bija apskaņota aizmugurē smiltīs uzbūvētā nelielā telts, uz skatuves notika perkusionistu festivāls, džeza konkursi, pa virsu lidoja helikopteri un vēl salsu mācīja dejot. Un tad divas dienas pa divām stundām mēs tur spēlējām.
Tas ir gadījumā, kad nav piemēroti apstākļi, bet īstenībā, ja tev patīk spēlēt teātri, tad garastāvoklis ir. Pirms spēles, visiem sanākot kopā, iesildoties, arī sanāk dabūt tās pozitīvās emocijas, izsmieties un tad jau arī viss pārējais aizmirstas.

Jums visiem uz skatuves kājās ir vienādas, melnas kedas ar Čegevaras attēlu. Par tām ir kāds stāsts?

Mārcis: Es iebraucu veikalā un ieraudzīju šīs kedas. Pirmkārt, es ieraudzīju kedas, tad es ieraudzīju cenu. Man abas lietas ļoti patīkami sasējās kopā. Čegevara idejiski ir tāds cilvēks brīvdomātājs, un es domāju - kur tik ideāli saliekas – tieši mums vajag. Tad es zvanīju visiem pārējiem un teicu – varbūt kedas? Un visi teica – jā, kedas. Mums pirms tam bija laķenes, ar viņām visu laiku jūties kā pieņemšanā.
Un ar kurpēm uz skatuves nevar izdarīt to, ko var ar kedām. Kurpes tomēr lauž.

"Zane izvēlas augļu aromātu un saulainās Spānijas dienvidiem raksturīgo saldmi, Gatis remdē slāpes ar Moldovas kalnos briedināto šī gada vīnu, Mārcis dod priekšroku Kalifornijas sarkanvīnam, kas reizēm ļauj paskatīties pasaulē rozā brillēm, Kaspars bauda Itālijas Vidusjūras krastos vējoto baltvīnu." (www.improvins.lv)