Intervija ar aktieri Imantu Šai

Artūrs Morozovs, Teātra "OCTÓ" Sabiedrisko attiecību speciālists, 20.04.2009., 06:52

Imants Šai Krievijas kino un teātra vidē ir kopš 1992. gada, bet no 2004. - aktiermeistarības pasniedzējs Krievijas teātra mākslas akadēmjā, kā arī ir vadītājs teātra trupai "OCTÓ".

Sveiks! Pastāsti, lūdzu, ar ko tu nodarbojies un kāds ir Tavs darbības profils!

Sveiks! Es esmu Imants Šai (Šai – Imanta enerģētiskais uzvārds). Ar ko nodarbojos? Oi, ar daudz ko nodarbojos, bet mana profesija ir aktieris. Esmu spēlējis Maskavā gan teātrī, gan filmējies kino dažādās valstīs, bet Rīgā ne. Kaut gan nesen nofilmējos vienā filmā pie jaunā režisora tepat Latvijā. Esmu arī pasniedzis aktiermeistarību Maskavas Teātra institūtā, kā arī Maskavas baletu skolā. Šobrīd man Rīgā ir izveidojies neliels teātris ar nosaukumu Teātris "OCTO" (www.wix.com/teatrisocto/imants) Tāds, lūk, mans darbības profils, bet ja tā īsi jāsaka – esmu aktieris, aktiermeistarības pasniedzējs, arī režisors savā ziņā un arī mākslinieciskais vadītājs.

2. Kādi ir Tavi sasniegumi aktieriskajā ziņā?

Sasniegumi? Visi ir sasniegumi! Bet te atkal jāskatās, kas kuram skaitās sasniegums. Kādam varbūt sasniegums skaitās tikai tad, ja režisors ir saņēmis trīs Oskarus, bet manā uztverē sasniegums ir nofilmēties pie laba režisora labā lomā. Ja tā ņem pēc sasniegumiem, tad esmu filmējies pie Oskara laureāta (rež. Ņikita Mihalkovs, filma "Saules nogurdinātie 2"), pie Zelta Palmas laureātes kinofestivālā Kannās (rež. Nana Džordžadze, filma "Ļermontovs"), pie Venēcijas balvas saņēmēja (rež. Gļebs Panfilovs). Bet esmu arī filmējies pie citiem režisoriem Maskavā, kuriem arī ir gan labas filmas, gan labas lomas.

3. Trešais jautājums man tāds ļoti dziļš – kāda ir Tava dzīves jēga?

(Aizdomājas) To gan nav viegli pateikt, jo jautājums ir tāds ļoti plašs, bet tajā pašā laikā – tāds vienkāršs! Parasti jau arī ir tā, ka uz vienkāršākajiem jautājumiem ir visgrūtāk atbildēt, kā vēl saka – ka viss ģeniālais ir ļoti vienkāršs. Par to, kāda ir dzīves jēga, es nebiju tā līdz šim aizdomājies, jo, man šķiet, ka par to aizdomājas cilvēks tad, kad viņam ir kāds smags periods dzīvē. Man pašam ir bijuši šādi momenti, bet katrreiz tie ir savādāki, jo pārsvarā jau cilvēks par to arī aizdomājas kādā noteiktā gadu periodā. Pirmo reizi es par šo tēmu pats aizdomājos, kad man bija apmēram 16. gadi. Bet gadiem ejot, saproti ,ka tomēr šajos mirkļos ir arī kāda kopēja nianse, proti, ka ir bijuši cilvēki, kuri mani atbalsta un kuri spēj novērtēt to, ko es daru, un ka tas ir arī kādam vajadzīgs. Ja tā augstiem vārdiem jāsaka par dzīves jēgu, par aktieru, režisoru jeb kāda mākslinieciska, tad jāsaka, ka to jēgu tu saproti tad, kad rodas kāda atgriezeniskā saite ar skatītāju, kad pēc izrādes vai filmēšanas cilvēki nāk tev klāt un saka labus vārdus.

4. Saki, lūdzu, no kurienes tu nāc un kur esi dzimis?

No debesīm. (Smejas) Dvēsele lidinājās, lidinājās un ielidinājās! (Smejas) Bet ,ja nopietni, tad uzskatu, ka esmu piedzimis tur, kur manai dvēselei vajadzēja piedzimt, proti, Ogres rajonā ,Rembates ciemā, kur nodzīvoju visu bērnību līdz 15 gadiem. Jā, nāku no laukiem. bet uzskatu, ja man nebūtu šīs lauku dzīves, tā darba ko darīju laukos, tad būtu daudz vājāks, jo lauku grūtums cilvēkam piedod spēku pēc tam.

5. Kāds bijis Tavs dzīves ceļš pēc 15 gadiem ?

Pēc 15 gadiem es nokļuvu Rīgā, iestājos Rīgas 64. vidusskolā, kura tajā laikā bija ar teātra novirzienu, vēlāk es arī pamācījos Rīgas Kinoaktieru studijā. Un tad mans dzīves ceļš veda uz Maskavas teātra institūtu, kurā man gāja diezgan grūti un smagi. Ar pirmo reizi es netiku iekšā, jo manas krievu valodas zināšanas bija ļoti, ļoti sliktas, un Maskavā ir tāda lieta, ka krievu valoda ir jāzina ļoti labā līmenī. Gaidīju nākamo gadu, kad atkal uzņems aktieros. Pa to gadu es cītīgi sevi centos attīstīt dažādos profilos, galvenokārt, krievu valodas apguvē, dzīvoju pie draugiem kojās. Tad stājos otro reizi, kur domāju, ka mani atkal nepaņems, jo akcents vēl bija jūtams, bet, par laimi, tiku iekšā, kur arī ieguvu augstāko izglītību.

6. Saki, lūdzu, kādās valstīs tu esi bijis un vai esi ceļojis arī pa Latviju?

Zinu, ka visi ļoti daudz ceļo, kaut kur dodas, bet es pats nekur īpaši neesmu bijis. Sanāk, ka esmu ceļojis pārsvarā tad, kad jāfilmējas ārpus Krievijas. Galvenokārt esmu dzīvojies pa Krieviju – Ņižnijnovgorod, Volgda, Sanktpēterburga, Maskava. Esmu bijis arī Izraēlā (Turcijā), kur esmu nodzīvojis pusgadu, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Ukrainā. Ja runājam par mūsu kaimiņiem, tad esmu bijis gan Tallinā, gan Kauņā, par kuru labāk nestāstīšu... (Smejas)

7. Kur tu gribētu vēl aizceļot?

Tā jocīgi.. Jo cilvēki domā un sapņo par kaut kādām valstīm, bet ir jau arī jābūt zināšanām par to valsti, kur gribētos pabūt, jo bieži vien jau mēs spriežam no tā, ko redzam pa televizoru, ko izlasām.
Holivuda mani tā īpaši nepievelk, bet drīzāk gribētos pabūt Ņujorkā, kur dzīvo mani draugi, ar ko kopā mācījāmies Maskavas teātra institūtā. Bet vēl man ļoti gribētos pabūt tajās valstīs, kuras ir saistītas ar senāku kultūru, piemēram, Grieķija, Itālija un Spānija, kā arī vēlētos nokļūt Argentīnā un Austrālijā, kurā ķenguri skraidītu pakaļ. (Smejas)

8. Vai tu esi ceļojis pa Latviju?

Latvijā esmu pabijis ļoti maz pilsētās. Citreiz, ja būtu jāsaka, kurā pusē atrodas kāda pilsēta, tad nu būtu kā būtu. Bet esmu vismaz braucis cauri vai bijis šādās pilsētās kā Daugavpils, Dagda, Krustpils, Ogre, Sigulda, Cēsis, Saldus, Kuldīga, Tukums, Rucava, Smiltene un Jelgava.

9. Kāda ir tava pēdējā laikā labākā redzētā filma?

Tā kā man nav televizora, tad arī pēdējā laikā neko neesmu redzējis. Bet es varētu pateikt savas mīļākās filmas, kuras man pašam ļoti patīk: režisora Kesļovskis filma "Trīs krāsas. Zilā", kā arī Kesļovska filma "Trīs krāsas. Sarkanā"; kā arī mazliet traka (labā nozīmē) režisora Roberto Benīni filma "Dzīve ir skaista" un jebkura filma, kurā spēlē Merila Strīpa.
No latviešiem man patīk filma "Klāvs, Mārtiņa dēls", Streiča ironiskā detektīvfilma "Nepabeigtās vakariņas", kā arī nebija slikta filma "Tās dullās Paulīnes dēļ", kurā spēlē leģendārās aktrises (Freimane un Bērziņa), kā arī filma "Ilgais ceļš kāpās", kurā bija izveidoti visai labi raksturi.

10. Saki, lūdzu, kāds ir Tavs šī brīža sapnis ?

Jā ,man ir pat vairāki sapņi, bet nezinu vai viņus var teikt! (Smejas) Šobrīd tāds aktuālākais sapnis būtu ,ka es gaidu, kad kaut kur atradīsies kāds visai liels un plašs puspagrabs, jo nu teātrim vajag lielas telpas, kurā es ar Teātri "OCTO" varētu darboties un pat rādīt tur izrādes.
Sapnis vēl ir arī tāds, lai es spētu izveidot vēl spēcīgāku teātra trupu, kurā būtu arī vecākas paaudzes aktieri, un izveidots tāds īpašs vecuma balanss, jo pagaidām man lielākā daļa aktieru ir gados visai jauni.

11. Kas tu būtu, ja nebūtu aktieris? Kāpēc?

Dārznieks! (Smejas) Kāpēc? Es nezinu! Es bērnībā gribēju kļūt par dārznieku, pavāru un skolotāju! Vispār visas šīs profesijas ir saistītas ar mammu. Par pavāru gribēju kļūt, lai mammai katru dienu tortes varētu cept, bet par dārznieku gribēju kļūt, lai varētu audzēt ziedus un dāvināt tos mammai. Par skolotāju es savā ziņā jau esmu kļuvis, pasniedzot aktiermeistarību, bet, kas es vēl varētu būt? Viennozīmīgi tāds cilvēks, kurš savā veidā ir saistīts ar mākslu!

12. Vai tu lasi avīzes, žurnālus ?

Vispār reti sanāk palasīt kaut ko, bet, ja lasu, tad to ,kas šķiet interesants un saistošs, piemēram ,man ļoti patīk raksti vai intervijas ,kuras ir saistītas ar psiholoģiju.

13. Vai Tevi satrauc kāda globāla problēma?

Vienu brīdi mani satrauca globālā sasilšana, bet pēc tam sapratu, ka no tā , ka es satraucos, nekas jau nemainīsies! Vēl citu brīdi mani ļoti satrauca tāda lieta, kad Amerika iebruka Irākā, kur es nevarēju nomierināties veselu nedēļu, domājot par to, vai tiešām būs trešais pasaules karš?!
Skatoties uz šo jautājumu no cita redzes leņķa, tad mani satrauc arī visas citas lietas, kuras tiek darītas neprofesionāli vai ļoti pavirši un kuras tiek attaisnotas ar vārdiem "tāds laiks", bet kāds tad viņš ir? Tad jau drīz, piemēram, maiznieks varēs maizi neizcept līdz galam un pārdot to ,sakot, ka tāds laiks! Nesaprotu, kāpēc cilvēki ir atraduši tādu attaisnojumu.

14. Kādi ir Tavi mīļākie svētki ?

Mīļākie svētki? Oi, svētkos man vienmēr paliek skumji.. Jaunais gads, Ziemassvētki, dzimšanas diena – svētki, kuros man īpaši paliek skumīgi un vientulīgi un kuros pat gribas raudāt, nezinu kāpēc, bet savādi ir, jo uz svētkiem jau parasti visi kopā savācas un svin ģimenes lokā, bet tā kā man ģimenes kā tādas vairs sen nav, tad tajos sprīžos paliek skumīgi.
Bet svētki man ir tad, kad mani aktieri kaut ko labu ir izdarījuši, vēl augstāk kāpuši izaugsmē

15. Tavs novēlējums HC.lv jauniešiem!

Kā es saviem jauniem aktieriem saku - neesiet ēzeļi - ar tādu domu , ka domājiet paši, ko sakiet citiem, kā arī nepakļaujieties bara instinktiem! Un negribiet visu tūlīt un uzreiz, jo tā lielākai daļai mūsdienu jauniešu kļūst pilnīgi jau kā epidēmija.