Oktobris Krievijas zīmē

Andra Rutkēviča, 04.11.2010., 10:01

Jaunā Rīgas teātris vidēji pāris reizes mēnesī dodas dažādās viesizrādēs. Visai reti gadās tā, ka mēneša laikā iznāk vairakkārt atgriezties vienā valstī. Oktobra mēnesis Jaunajam Rīgas teātrim pagāja viesojoties Krievijā. Ģeogrāfija plaša – Urālu kalni, Maskava, Pēterburga.

3. un 4. oktobrī izrāde "Garā dzīve" Pēterburgā piedalījās starptautiskajā teātra festivālā "Baltijas nams " (Baltijskij dom) . Festivāls šogad notika jau divdesmito reizi. Visu šo gadu laikā "Baltijas nams " pulcējis labāko: jaunas mākslinieciskas idejas un negaidītus radošu eksperimentus. Divdesmit gados festivālam ir izveidojusies ilgstoša radoša savdabība ar teātriem un režisoriem, (E.Ņekrošus, A.Žoldaks, A.Hermanis, R.Tuminas), kas tur ar jauniem iestudējumiem atgriezušies vairakkārt. Tie ir mākslinieki bez kuriem festivāls nekad nebūtu ieguvis savu pašreizējo seju. Festivāla programma jubilejas reizē tika veidota no divām daļām: zināmu meistaru (K.Lupas, K.Ginkasa, L.Persefāla) pirmizrādēm un labākajām no izrādēm, kuras festivāls skatītājiem piedāvājis jau agrāk. JRT "Garā dzīve" piederēja spilgtāko izrāžu atkalredzēšanas priekam. Alvja Hermaņa izrādes šajā festivālā piedalījušās jau kopš 1995.gada. Šo gadu laikā Pēterburgas skatītāji redzējuši "Marķīzi de Sadu", "Kaiju", "Revidentu" un daudzas jaunākās Hermaņa izrādes.

Drīz pēc tam izrāde "Soņa" devās uz Krievijas vidieni, lai piedalītos II Starptautiskais Festivāls- forums Režijas telpa (Prostranstvo rezissuri). 10.oktobrī Permas Akadēmiskā teātra Jaunajā zāle vienas dienas laikā notika divas "Soņas" izrādes. Šis festivāls tapis ar mērķi radīt vienotu telpu pasaules klases un topošo režisoru savstarpējām sarunām, tādēļ tā ietvaros tika veidotas meistardarbnīcas teātra fakultāšu studentiem, lekcijas, diskusijas un seminārs "Teātris un tā dubultnieks 21.gadsimtā", kurš veltīts franču režisora, teorētiķa "nežēlīgā teātra" koncepcijas autora - Antonēna Arto daiļradei. Neraugoties uz īpašo festivāla uzsvaru uz Franciju, JRT cilvēciski iejūtīgā un sirsnīgā "Soņa" izpelnījās skatītāju ovācijas un mīlestību.

Mēneša otrajā pusē Maskavā notika VI starptautiskais festivāls Staņislavska sezona. Šis festivāls notiek ik gadu un apkopo labākās izrādes no Krievijas un ārvalstīm, kas tapušas pēdējo gadu laikā, un kuru radītāji ir Staņislavska balvas ieguvēji – producenti, mākslinieki, kā arī jaunie mākslinieki, krievu teātra skolas tradīciju sekotāji. 2008. gadā par jaunas teātra valodas meklējumiem Staņislavska balvu nominācijā "Ārvalstu teātris" saņēma arī A.Hermanis. No Staņislavska balvas ieguvējiem, jau šajā festivālā jau piedalījušies E.Ņekrošus, K.Martālers, L.Dodins, P.Fomenko, K.Ginkas. Šogad kā īpašus notikumus Maskava gaidīja divas izrādes, kurus pirmizrādes notikušas Wiener Festwochen festivāla ietvaros: Johana Sīmonsa (Johan Simons) iestudēto Džozefa Rota (Joseph Roth) romānu "Hiob" un Jaunā Rīgas teātra izrādi "Kapusvētki" Alvja Hermaņa režijā. Pēdējā brīdī festivāla programmā tika iekļauta arī maskaviešu simpātijas ieguvusī izrāde "Soņa".

Neraugoties uz burtisko un tādēļ mazliet mulsinošo "Kapusvētku" nosaukuma tulkojumu, Maskavas teatrālā publika JRT izrādi uzņēma ar neviltotu interesi. Kopīga vēsturiskā pagātne padarīja izrādi saprotamu un daudzas situācijas pazīstamas. Recenzijas liecina, ka tā arī ir bijusi lieliska kultūras stunda ar ieskatu latviešu tradīcijas.

Kamēr valsts ilgstoši strādātā pie Latvijas tēla veidošanas koncepcijas, Jaunais Rīgas teātris lēni un neatlaidīgi iepazīstina pasauli ar Latvijas kultūru.