Mihails Gruzdovs iestudē mistēriju „Sapnis par rudeni”

Liene Jakovļeva, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja, 24.09.2007., 10:55

7. oktobrī Dailes teātra Kamerzālē notiks norvēģu dramaturga Jona Foses mistērijas „Sapnis par rudeni” pirmizrāde. To iestudē režisors Mihails Gruzdovs.

Režisors Mihails Gruzdovs„Sapnis par rudeni” ir noslēpumaina un trausla luga. Luga-atmiņas. Vīrietis un Sieviete, viņu dzīves gaita un cilvēki tiem līdzās. Te būtisks ir nevis sižets, bet gan laiks un tā nemanāmi nežēlīgais plūdums. Gadi, kas pagaist nebūtībā. Cilvēki mirst mūsu acu priekšā katru savas dzīves mirkli. Šodienas realitāte nākamajā brīdī pārvēršas gaišu skumju apvēdītās atmiņās. Vienīgais veids, kā glābties šajā bezgalīgajā pasaulē – priekā, sāpēs, bailēs, izmisumā piekļauties viens otram. Patverties tajā kaitinoši neizprotamā, neizskaidrojamā, bet tik ļoti sajūtamā sapnī, ko mēs saucam par mīlestību.

Jons Fose (1959) ir populārākais mūsdienu Norvēģijas lugu autors un ļoti īpaša balss laikmetīgajā dramaturģijā. Viņam raksturīgais koncentrētais minimālisms, poētiskā valoda, spēles ar niansēm, pustoņiem, pauzēm rada netveramu pāreju no reālisma uz absurdu, no prozas uz dzeju, no īstenības uz sapni, no tagadnes uz pagātni. Atskaņas no Čehova, Beketa, Kafkas intonācijām Jona Foses lugās arvien vairāk vilina teātra režisorus visā Eiropā.

Režisors Mihails Gruzdovs pirms mistērijas „Sapnis par rudeni” pirmizrādes stāsta: „Lugas drēbi veido atmiņu mozaīka no emocionāli visdziļākajiem, spilgtākajiem cilvēka dzīves mirkļiem. Pēdējā mūža stunda – tā ir iespēja atskatīties uz savu dzīvi. Gan ar tās augsto poēziju, gan arī ar vieglu humoru. Mūsdienu dramaturģija sniedz šīs jaunās, neparedzamās izjūtas, kas pilnīgi atšķiras no pierastajiem sižetu un attiecību modeļiem, ko piedāvā klasika vai postmodernisma drāma. Šis ir mūsu mēģinājums atšifrēt maģiski mīklaino lugu un tajā iekodēto noslēpumu. Tādēļ šoreiz mēs uzrunājam savā ziņā elitāru skatītāju, kurš nāk uz teātri ieklausīties sevī un pasaulē."

Jauniestudējumā spēlēs aktieri Juris Žagars (Vīrietis) un Kristīne Nevarauska (Sieviete), Akvelīna Līvmane Mātes un Aivars Siliņš Tēva lomā, kā arī Indra Briķe, kas atveidos Grjū. Iestudējuma scenogrāfiju veido Gints Sippo, bet kostīmus – Kristīne Pasternaka. Izrādes mūzikas konsultants ir Juris Vaivods, tajā skanēs komponista Imanta Zemzara mūzika. Lugu no norvēģu valodas tulkojusi Solveiga Elsberga.

0 коментариев Комментирование доступно всем.
Добавление комментария

Поля отмеченые * заполнять обязательно.





назад на список новостей

Реклама
Поделись радостью
Great post. I was checking constantly this blog and I'm impressed! Very helpful info specifically the last part :) I care for such info a lot. I was looking for this particular info for a long time. Thank you and good luck. (Francisco)

Launa

Ciao, volevo sapere il tuo prezzo.

MiaSax

Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.

DimaSax


Войтирегистрация