Fonofest 2005

Pasākums bija ļoti labi noorganizēts (īpaši ņemot vērā, ka tik liela mēroga pasākumu organizatori organizēja pirmo reizi), taču, diemžēl, neizpalika bez kļūdām.

Jau paredzēju, ka Fonofests nebūs tik apmeklēts, kā to varbūt cerēja organizatori (sakarā ar “Sinepēm un Medu” tai pašā dienā), taču pazīstot dažus no organizatoriem, zināju, ka pasākums būs noorganizēts godam.

Tā nu no rīta ierodamies pasākuma vietā. Pirmais darbs - jāceļ telts. Mums tiek uzreiz ierādīta telšu pilsētiņa. Tā atrodas ārpus pasākuma teritorijas un diemžēl netiek apsargāta, vismaz praktiski. Izvēlamies vietu teltij. Izvēle ir plaša, taču diezgan vienveidīga - izskatās, ka telšu pilsētiņa ir izveidota uz pirms gada uzarta lauka - vismaz tāda sajūta radās ejot gulēt. Nu neko darīt, nebraucām jau izgulēties.

Ejam pasākuma teritorijā iekšā. Ļoti patīkami, ka ir izeja nodalīta no ieejas. Apsardze ir savos uzdevumu augstumos, arī “biļešu kontrole” ir pārdomāta perfekti - gan aproce, gan zīmogs, kas dod dubultdrošību, ka pazaudējot aproci, ir cerība dabūt vietā citu, nemaksājot par ieeju vēlreiz.

Priecīgi iekļūstam iekšā, un ievērtējam alus cenas Cēsu alus bodītēs. Patīkams pārsteigums - cenas ir diezgan demokrātiskas. Tik karstā dienā tas ir ļoti patīkami.

Pasākuma teritorija ir vienkārši perfekti sakopta - viss kam jābūt norobežotam, ir norobežots, zāle nopļauta, dirti sacensībām sarakti, skatuve uzcelta, mākoņi virs teritorijas izklīdināti, saule ieslēgta. Pastrādāts ne pa jokam.

Zem chill-outa nojumes spēlē DJ, bez kuriem pasākums vairs nebūtu bijis ne uz pusi tik labs - Selectah'n'Banton priecēja ar savu oriģinalitāti, arī čillout telts daudzus glāba no lietus pilēm. Kaut gan patiesībā, mēs jau visi zinām, ka lietus tika speciāli pasūtīts, lai mazliet atspirdzinātu pasākuma gaisotni un it kā nejauši ievilinātu cilvēkus zem nojumes un liktu viņiem baudīt vismaz zemapziņā DJ sniegumu.

Pasākums drīz vien sākas - to vada Reinis. Pasākuma vadītājs arī ir savu uzdevumu augstumos - gan iekustināja tautu, gan dažādi centās aizpildīt pauzes, gan piesaistīja uzmanību pārģērbjoties.

Pirmie uzstājas kāda lietuviešu grupa, kura programmā nemaz nebija paredzēta. Spēlēja kaut ko no new-metal, vokāls patīkami izcēlās ar savu atraktivitāti.
Nākamie - Soundarcade. Īsumā: neslikti, taču, manuprāt, dziesmas derētu saīsināt vismaz reizes 3, lai nenogurdinātu tik ļoti.
Inokentijs Mārpls. Nekomentēšu mūziku :D Bet mošotāji šīs grupas laikā saaktivizējas kārtīgi. Ko lai saka - kulta grupa :D

Saule tveicē, tāpēc tiek izlemts doties uz tuvāko peldvietu- 2 km attālo Āraišu ezeru. Nopeldamies, nopērkam saldējumu, dodamies atpakaļ.
Ierodamies uz All Day Long pēdējiem akordiem.
Nākamie - Louie Fontaine. Mani jau saak mākt šausmas, kur es esmu ieradies - viņi spēlē rock’n’roll. Mazliet dīvaini, ņemot vērā, ka hedlaineri tomēr ir Million Dead.
Pēc tam laikam bija Pia Fraus no Igaunijas - spēlēja igauņu roku. Kā fona mūzika kaut kur citur būtu ok, bet ne šai festivālā.

Tālāk seko solītās BMX dirt sacensības. Sacensībās piedalās 5 braucēji, no kuriem 3 ir no Saldus. Aizkulišu stāsts ir tāds, ka saldinieki Fonofesta norises dienas rītā izlēmuši tomēr piedalīties un ilgi modinājuši un beidzot pierunājuši savu paģiraino šoferi braukt uz šīm sacensībām. Nespēju iedomāties, kas notiktu ar sacensībām, ja viņiem tas neizdotos. Kauns un negods Cēsu x-eriem, kuri neatrada iespējas piedalīties.

Pēc sacensībām - Rentokiller. Kaut kas no hardcore. Tautai jau patika paārdīties pie viņiem. Bet nu, nekā īpaša es viņos nesaskatīju - tipiska hardcore grupa, ar ne paarāk oriģinālu mūziku.

Nākamais nāk solītais noslēpumainais viesis ap kuru pirms tam tika vērptas intrigas. Izrādās, tas ir VolksWagen Golf. Un pasākuma būtība ir tā dauzīšana par naudu. Šeit man sabojājās viss labais iespaids par pasākuma organizāciju. Sorry, bet vienīgais, kā es to varētu nosaukt ir par “legalizētu huligānismu par naudu”. Un pie tam nekaunēties mašīnas logu izsišanu nosaukt par "baudu" - nožēlojami. Domāju, ka nevajag būt profesoram Pavlovam, lai saprastu, ka šo “baudu” nav grūti sagādāt par velti. Šīs idejas iniciatoriem es varu novēlēt īpaši nedusmoties, ja kāds kādreiz gūs "baudu" uz viņu mašīnas rēķina. Protams, ka brīža efekts tika sasniegts un vēl ilgi tiks runāts par golfa dauzīšanu Fonofestā. (Laimīgais durvju dauzītājs vēl visu vakaru lepni stibīja golfa durvis.) Apdzērušies tīņi sajūsmā auroja “Sit līdz galam!” un izmeta idejas, ka vienkārši vajag visiem barā izdemolēt mašīnu par velti, jo pasākuma vadītājs baram neko neizdarīs. Izrādījās, ka ne man vienīgajam šī pasākuma daļa izraisīja sašutumu - pats trāpīgākais, ko par to dzirdēju laikam bija: “It doesn’t make any sense!”. Ceru, ka nākamreiz organizatori nepieļaus līdzīgu kļūdu.

Uzstājas Million Dead, taču pat šie pasākuma hedlaineri nespēj uzlabot sabojāto priekšstatu par pasākumu. Bet spēlēja jau riktīgi.

Nākamie - Deep Insight. Malači džeki. Beidzot parādās pasākuma īstā noskaņa.

Paliek jau tumšs, tāpēc pazīstamos var satikt, bet nevar vairs atpazīt. Sāk līt apsolītais lietus, kurš piespiež mani padejot čill-out teltī. Tas lietus ir kā 24. kadra efekts laikam :)

Antimaniax. Mani pasākuma favorīti. Man jau patīk ska :). Un šī ir grupa ar “very strong message” - katra dziesma ir vai nu par rasisma problēmām, dzīvnieku tiesībām, revolūcijām, vai kapīšu cūkām. Uzstāšanās gaitā viņi pat izvilka uz skatuves kādu nacīti un pateica visu, ko viņi par viņu domāja. Malači džeki!

Pulkstenis jau pāri diviem naktī, tāpēc dodos gulēt uz telti uzartajā laukā. Vecums tomēr prasa  savu.

No rīta 9os pamostos. Festivāla organizētāji nozuduši (redzēju tikai vienu sargājot tumbas), skatuve jau novākta un telšu pilsētiņas vidū stāv bembis, no kura skan skaļa mūzika un iekšā guļ 3 džeki, izbāzuši kājas pa atvērto durvju logiem.

Tagad maza liriska atkāpīte. Ieejas biļete maksāja 5 Ls. No vienas puses liekas, ka tas ir dārgi salīdzinot ar citu vasaras festu cenām. No otras puses, piemēram, ieeja klubā “Depo” normāli maksā 3-5 Ls. Un ar labi noorganizētu festivālu brīvā dabā to nevar salīdzināt. No trešās puses fonofest.com mājaslapā par šo naudu tika solīta mūzika 24 h garumā un dotais solījums netika izpildīts (pat muzikālais bembis jau pirms 11 aizbrauca un Latvijas Radio 2 es neskaitu, jo ne visi devās mājās ar sabiedrisko autobusu). Pasākums bija mākslīgi izstiepts (laikam, lai attaisnotu “dārgo ieeju”) un starpas starp grupām nespēja aizpildīt par vadītājs Reinis, tāpēc vienīgās alternatīvas palika čill-out telts (tāpēc arī teicu, ka DJ praktiski izglāba pasākumu) vai ēšana/dzeršana vai skriešana uz diezgan patālu atrodošos pilsētiņu. Ja grupas spēlētu “kompaktāk”, gan apmeklētājiem nebūtu laika tik daudz garlaikoties, gan pasākums beigtos laicīgāk. Un es pavisam noteikti redzētu arī pēdējās grupas (gan jau arī daudzi citi, kuri pēc Antimaniax tomēr devās pie miera).

Pasākumam pavisam noteikti trūka nobeiguma, kuram bija jābūt nākamās dienas 12os. Diemžēl, kā jau teicu, visi organizētāji jau pirms 9iem rītā bija noziedējuši (protams, ar visiem apsargiem), un pasākuma apmeklētāji pamodās “pie tukšas siles” lielā ... hmm ... miskastē (miskašu trūkums telšu pilsētiņā lika sevi manīt).

Savelkot visus kopsaucējus, varu pateikt, ka pasākums bija ļoti labi noorganizēts (īpaši ņemot vērā, ka tik liela mēroga pasākumu organizatori organizēja pirmo reizi), taču, diemžēl, neizpalika bez kļūdām.

Esmu pārliecināts, ka nākamgad Fonofests būs vēl labāks!

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей