"BorowaMc" - tik pat patiesi kā uz skatuves

Visvairāk par grupu stāsta Aigars...

Kā jums radās ideja par kopējas grupas izveidošanu?

Visas labākās idejas un interesantākie projekti veidojas spontāni. Mums ar Ingaru ideja sadarboties radās kāda pasākuma afterpārtijā. Norunājām, ka sagatavosim kopēju dziesmu. Sanāca tāda depresīva, kuru šobrīd uzskatām par vienu no labākajām mūsu daiļradē. Pēc tam spēlējām popu, poproku, līdz ieguvām pašreizējo skanējumu.

Leila mūsu grupai pievienojās salīdzinoši nesen, kad no grupas aizgāja iepriekšējā dziedātāja. Leila pirmo reizi dziedāja Latvijas Mūzikas gada balvas pasniegšanas ceremonijā 2. martā, kad viņai bija vārdadiena.

Kā izvēlējāties atbilstīgāko kandidāti?

Ingars joko, ka galvenais kritērijs bijis, lai meitene ir kārtīga un nerunā pretī, lai labi gatavo, nomazgā visiem traukus un ir paklausīga...

Aigars: Protams, svarīga bija balss, bet mūs interesēja arī personība. Abi ar Ingaru kandidātēm mēģinājām radīt neveiklas situācijas, lai pārbaudītu reakciju.

Leila: Nekas jums toreiz neizdevās...

Par ko jūs dziedat?

Vārdus rakstu es. Pārsvarā dziesmu teksti ir par pasauli, kādu to redzam un izjūtam. Protams, 98,9 procenti dziesmu ir par mīlestību, jo tai piemīt spēcīgs virzītājspēks...

Ingars atkal joko: Tā ir seriālu ietekme – tu tos skaties pārāk bieži!

Aigars turpina: Dziedam arī par draugu mīlestību, piemēram, divu džeku draudzību, nav jābūt gejiem, lai mīlētu viens otru. Dziedam par sirsnību, cilvēcību, par to, kādi ir cilvēki. Piemēram, ir dziesma par sievieti, kura audzē kaķus – cilvēki ir tik ļoti dažādi. Aktuāli mums šķiet arī tas, ka cilvēki parastu, ikdienišķu problēmu dēļ ir gatavi atteikties no saviem sapņiem un mērķiem.

Esam lieli sapņotāji, kopā izsapņojam visu iespējamo, taču mēs ticam, ka sapņi piepildās. Mans mīļākais teiciens ir: divreiz padomā, pirms par kaut ko sapņo, jo sapņi mēdz piepildīties.

Kā noris jūsu radošā darbība?

Tā kā visi esam aizņemti un mācāmies, laika tikties nav daudz. Tāpēc ar idejām apmaināmies skype. Kad kopējā doma un ideja ir skaidra, tiekamies studijā un strādājam pie tās izveides. Kad jūtam, ka dziesmai vajadzīgs kas īpašs un ne mans, ne Ingara vokāls neder, aicinām Leilu.

Ingars: Tādēļ mums bija vajadzīga šāda saimnieciska meitene, kura prot aizlāpīt caurumus gan biksēs, gan dziesmās.

Vai domājat par savu tēlu, vizuālo izskatu uz skatuves?

Ir pasākumi, kur meklējam kaut ko interesantu, taču pārsvarā mums svarīgi uz skatuves justies ērti, jo tur savu enerģiju izliekam pilnībā. Varētu pat teikt, ka pēc koncertiem mūsu drēbes ir metamas ārā. Ar sava vizuālā izskata veidošanu neaizraujamies, esam tādi, kādi esam. Uz solārijiem neejam, vasarā tāpat esam brūni, tas ir ļoti labi, ja nebūtu, arī nekas. Vienīgais mums raksturīgais ir tas, ka es nēsāju baltas vai gaišas drēbes, Ingars melnas. Varbūt tādēļ, ka esmu optimists, bet Ingars ir vecāks, pieredzējušāks, viņam parasti ir pesimistiskāka attieksme.

Varbūt šie pretējie skatījumi arī veido jūsu grupas īpašo būtību?

Tā varētu būt. Kā saka, pretējiem viedokļiem konfliktējot, rodas interesants rezultāts. Viss attīstās labā un ļaunā cīņā.

Ko jums pašiem dod koncerti?

Izlādējam savas emocijas, uz skatuves esam patiesi un dziesmās izliekam visu enerģiju. Pretī gūstam tikpat daudz un pat vēl vairāk. Daudzi mums pārmet, ka sevi nesaudzējam, jo pēc koncerta un arī nākamā dienā esam pilnīgi nelietojami. Taču koncerta apmeklētāju atbalsts un pozitīvās emocijas dod spēku virzīties uz priekšu.

Ingars smejas: Vienīgā problēma, ka Aigars visu pozitīvo enerģiju no klausītājiem savāc sev, jo dzied priekšā, un man, kurš spēlē aizmugurē, nekas pāri nepaliek...

Vai ir īpašs iemesls, kādēļ dziedat latgaliski?

Nē, nebija īpaša nodoma kādam kaut ko pierādīt, tāpēc nespekulēsim ar nevajadzīgām frāzēm. Sākumā mūsu dziesmu teksti bija latviešu valodā. Bet, kad piedzīvoju nepatīkamu notikumu un zaudēju vectētiņu, sapratu, ka ļoti esmu kļūdījies un ne reizi neesmu viņam pateicies par visu, ko viņš manā labā ir darījis. Tad vectētiņam par godu sarakstīju dziesmu. Pirmā to noklausījās vecmāmiņa un sāka raudāt. Šī dziesma uzvarēja konkursā. Tad sāku aizdomāties, kāpēc tā ir. Un piedāvāju Ingaram turpmāk dziedāt latgaliešu valodā. Viņš piekrita. Nolēmām, ka dziesmas nav vērts tulkot, jo mūsu apziņa un domāšana ir latgaliešu valodā. Cilvēki to novērtē un bieži vien pateicas par stereotipu laušanu par latgaliešiem, kurus nezin kāpēc uzskata par citu sugu, savādāku, sliktāku...

Kādi ir jūsu turpmākie plāni?

Ir savi lielie plāni un mērķi, bet esam māņticīgi un, pirms nekas vēl nav paveikts, par tiem nestāstām. Nezinām, vai izdosies, bet šo to vēlamies īstenot. Idejas ir kolosālas un oriģinālas, taču bieži nākas saskarties ar naudas trūkumu.

Vai koncertējat ārpus Latvijas?

Reiz piedāvāja, bet nepiekritām. Varbūt nākotnē, kad zvaigznes nostāsies īstajās vietās.

Kā jums šķiet, kādas ir galvenās vērtības mūsdienās?

Diemžēl bēdīgi: sekss, alkohols, narkotikas, kaut kas perverss, interesē arī seriāli un dažas sporta aktivitātes. Neinteresē kultūra, draudzība, jo mūsdienās draugs draugam vairs nevar uzticēties. Mākslu arī vairs nesaprot. Tādēļ pelnīt var tikai ar komerciālu mūziku.

Izklausās pesimistiski, varbūt tu kā īsts optimists redzi, kā visu mainīt uz labo pusi?

Tas atkarīgs no katra paša – vai viņš vēlas ko mainīt, darīt citādāk. Popkultūra (mūzika, televīzija utt.) stimulē negatīvu vērtību un emociju attīstīšanu, bet katrs var izvēlēties sev piemēroto, nav jāskrien citiem pakaļ! Piemēram, mēs darām un skatāmies uz lietām savādāk. Nesaku, ka labāk, bet savādāk noteikti. Arī mūzikā mēģinām atcerēties svarīgas vērtības: draudzību, uzticību un, protams, mīlestību. Varbūt tas tāds medus piliens darvas mucā, bet tomēr...


Intervija pārpublicēta no dzīvesstila portāla www.galms.lv, portālu HC.LV un galms.lv sadarbības ietvaros.