Ciklā Portretu galerija – ērģeļu dīva Iveta Apkalna
Rinta Bružēvica, 08.05.2007., 20:56VSIA Latvijas Koncerti rīkotajā koncertu ciklā Portretu galerija sestdien, 19. maijā dzirdēsim vienu no atzītākajām Eiropas ērģelniecēm Ivetu Apkalnu Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā pl. 17:00. Māksliniece koncertā spēlēs uz savām privātajām ērģelēm.
Koncerta sākumā un nobeigumā skanēs Johana Sebastiana Baha mūzika: Marsela Diprē apdarināts Baha 29. kantātes ievads būs koncerta uvertīra – šo skaņdarbu Iveta Apkalna apguvusi, sperot pirmos ērģeļsoļus uz digitālajām ērģelēm Rēzeknē.
Koncerta programmā būs dzirdama arī 19. gadsimta otrās puses franču komponista un ērģelnieka Leona Belmāna Gotiskā svīta, jo īpaši skaņraža populārākais opuss Tokāta; kā arī Kamila Sensānsa, Džordža Telbena-Bola, Nadži Hakima un Gija Bovē mūzika.
Īpašs skaņdarbs ir izcilā britu 20. gadsimta ērģelnieka sera Džordža Telbena-Bola komponētā Variācija ērģeļpedāļiem par Paganīni tēmu, kas ir virtuozs opuss, kuru atskaņojot mūziķim ir iespēja parādīt augstu tehnisko meistarību.
Libāņu izcelsmes mūsdienu franču komponists Nadži Hakims veltījis Ivetai Apkalnai glaimojošus komplimentus, apgalvojot, ka „šīs ērģeļmūzikas pasaulē visapbrīnojamākās un cienījamākās mākslinieces sirdī ir cēla apņēmība”. Portretu galerijas koncertprogrammā iekļautā Bagatelle ir Hakima veltījums Ivetai Apkalnai.
Iveta Apkalna (1976) ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu un klavierspēles klases, kā arī Londonas Gildhola mūzikas un drāmas augstskolas klavieru solistu klases. Kā stipendiāte absolvējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolas ērģeļu solistu klasi.
Māksliniece uzvarējusi daudzos starptautiskos konkursos un regulāri piedalās prominentos mūzikas festivālos. Talantīgā ērģelniece, kura ir „Latvijas Lielās mūzikas balvas 2003 laureāte”, ir guvusi apbrīnu un simpātijas Eiropas klasiskās mūzikas pasaulē. Ivetas Apkalnas mājvieta šobrīd ir gan Latvija, gan Vācija.
Koncerta programmā būs dzirdama arī 19. gadsimta otrās puses franču komponista un ērģelnieka Leona Belmāna Gotiskā svīta, jo īpaši skaņraža populārākais opuss Tokāta; kā arī Kamila Sensānsa, Džordža Telbena-Bola, Nadži Hakima un Gija Bovē mūzika.
Īpašs skaņdarbs ir izcilā britu 20. gadsimta ērģelnieka sera Džordža Telbena-Bola komponētā Variācija ērģeļpedāļiem par Paganīni tēmu, kas ir virtuozs opuss, kuru atskaņojot mūziķim ir iespēja parādīt augstu tehnisko meistarību.
Libāņu izcelsmes mūsdienu franču komponists Nadži Hakims veltījis Ivetai Apkalnai glaimojošus komplimentus, apgalvojot, ka „šīs ērģeļmūzikas pasaulē visapbrīnojamākās un cienījamākās mākslinieces sirdī ir cēla apņēmība”. Portretu galerijas koncertprogrammā iekļautā Bagatelle ir Hakima veltījums Ivetai Apkalnai.
Iveta Apkalna (1976) ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļu un klavierspēles klases, kā arī Londonas Gildhola mūzikas un drāmas augstskolas klavieru solistu klases. Kā stipendiāte absolvējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolas ērģeļu solistu klasi.
Māksliniece uzvarējusi daudzos starptautiskos konkursos un regulāri piedalās prominentos mūzikas festivālos. Talantīgā ērģelniece, kura ir „Latvijas Lielās mūzikas balvas 2003 laureāte”, ir guvusi apbrīnu un simpātijas Eiropas klasiskās mūzikas pasaulē. Ivetas Apkalnas mājvieta šobrīd ir gan Latvija, gan Vācija.
Новое на форуме
Поделись радостью
Western Europe also formed
Visioninz
Быстровозводимые каркасные дома: удобные и функциональные решения каркасные дома спб <a href=karkasnyi-dom-pod-klyuch-1.ru>karkasnyi-dom-pod-klyuch-1.ru</a> .karkasnye_doma_vgEa
You have very nice post and pictures, please have a look at our photo tours in the temples of AngkorShellie