Ģitāristu Sesija 2009

Savdabīgi rosīga noskaņa kādu laiku apkārt mutuļojusi, kad beidzot Madonas stacijā piebrauc vilciens Rīga-Gulbene, no kura pa vienam birst laukā smaidoši jaunieši ar čeholiem rokās, kuros ievīkstīti instrumenti, un mugursomām uz kāda no diviem pleciem, jo tūlīt pat sāksies 12. Ģitāristu sesijas norise.

Tradicionāla atklāšana, reģistrācijas kņudoņa, līdz beidzot katrs vairāk vai mazāk apzinādamies, kas notiek, kurp jādodas, izklīst, lai nepiespiestā gaisotnē, ko gan nevar teikt par telpām, dalītos zināšanās, uzdotu jautājumus un meklētu atbildes attiecīgajā jomā ar meistaru palīdzību, viedokli.
Viena no pirmajām lekcijām, ko apmeklēju bija dzejnieka, režisora, visādi citādi ļoti pieredzējuša cilvēka Livara Jankovska saistoši pasniegtie vārdi par atgadījumiem kā piemēru personas subjektīvajai attieksmei, reaģēšanai uz apkārt notiekošo. Ko tikpat interesantu, ja ne pat vairāk cerēju sagaidīt no Imanta Dakša, kurš diemžēl miglainā neizpratnē tā arī neieradās. Tomēr notikušais neiespaidoja procesu izbaudīt lai kā arī nebūtu, jo Muraveja /Aleksandra Sirdsova/, skaņu lietpratēju, Toma Poiša, Kaspara Ancāna, Pauļa Grīnhofa, Andra Buiķa, Aigara Māla, Andra Jezika un citu meistaru dzirdētā nesamākslotība, spēja vienkārši pastāstīt un dalīties pieredzē, pat ar iepriekšējā vakara vizuāli saredzamajām sekām, aizķēra un stundu garā lekcija paskrēja nemanot, tieši tāpat, kā nemanot pienāca vakari...

Vakari, kad pēc koncertu apmeklējuma, kuros bija iespēja dzirdēt tiešām manai ausij patīkamas un ne tik patīkamas apvienības un individuālos izpildītājus, kā "Medieval Child", "Rebel Yell", "Acid Rain", "Monkey Rocks", "Triānas Parks" un citi, seko tikšanās mītnēs. Šajās vietās savukārt valda vēl neformālāka gaisotne, nekā tas ir nodarbību laikā. Ar alus līdzās esamību vai cigareti zobos un dzīvās mūzikas pavadību, līdz tiek izsiti korķi vai apsaimniekotāji ierodas un saka:" Tā, lai tūlīt pat visi būtu pa istabām un apkārt valdītu klusums!", tiek apspriestas aizkulises, dienā iegūtais, redzētais, ēstais un izjustais. Tas viss tik ļoti piederas pie lietas, ka tu kā vērotājs iesākumā sēdi, izjūti apkārt pastāvošo atmosfēru, mēģinot asimilēties, ko arī izdari ...aizsapņojies..., bet no rīta, pilnībā neizgājis, atkal dodies mutuļojošā rock’n’roll vilnī ar visām no tā izrietošajām sekām.

Viens mirklis, piepildīti krāsains moments Madonā bija pavasara brīvdienu laikā /5.-10.arīlis/ notikušais pasākums "Ģitāristu sesija 2009". Seko atgriešanās realitātē. Ne reinkarnācija, bet sava veida pāreja gan. Kas zina, tie saprot, kas ne- iespēja pamēģināt.

Bildes iespējams aplūkot šeit.

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

1 коментарий

Комментирование доступно всем.

Livars Jankovskis (livarslivars.lv), 25.04.2009. 18:02:08 (ip:212.142.66.179)

Рейтинг комментария: 2.855

Pa nomaļu meža celiņu ar flautas
futrāli rokās man pretī
nāca jauns puisis.
No velosipēda nenokāpis, es viņam
it kā sveicinot uzsaucu –
Tu muzikants!
Viņš nedaudz bikli atteica –
Jā.
– A, es dzejnieks, forši!
– Jā, viņš atsmaidīja, un tā mēs
turpinājām katrs savu ceļu!
Varbūt bija Boņuks, liels izaudzis! /Livars/

Ps. Paldies par doto iespēju! Es vienmēr pie jums viesojos ar prieku!

на список статей