Hospitāļu iela "Zabadakā"

7. augustā "Zabadakā" viesojās grupas "Hospitāļu iela" un "Liriskā lode".

"Zabadaks" mani vienmēr ir fascinējis ar savu īpašo atmosfēru. Tā teritorijā ir iespējams spēlēt dažādas sporta spēles un iepazīties ar citiem apmeklētājiem. "Zabadaka" teritorijā jūtos tā, ka būtu aizbraucis uz kādu festivālu, kur cilvēki ir laipni un atvērti cits citam.

"Liriskā lode" ir vietējā, Kuldīgas blice, kura pastāv salīdzinoši neilgu laiku-ap sešiem mēnešiem. Grupai šī bija tikai otrā uzstāšanās, taču par to nekas neliecināja. Manuprāt, grupa sevi parādīja no savas labākās puses un sniedza klausītājiem visu to labāko. Katra grupas nospēlētā dziesma tika uzņemta ar ovācijām un skaļiem aplausiem. Tas man lika domāt par to, ka šī grupa mājās jau ir atzīta un pieņemta. "Liriskā lode" uzstājās ap 30 minūtēm, taču šajā pusstundā viņi patiešām spēji mani aizraut un bija žēl, ka viņi jau tik ātri beidz savu uzstāšanos. Tikai vienai dziesmai savu darbu pielika arī vokāls, jeb Bērns Roks. Vēlāk grupas ģitārists, Jānis Bērziņš, pastāstīja, ka visas grupas dziesmas ir instrumentālas, Bērna Roka parādīšanās uz skatuves bija tikai neliels pārsteigums klausītājiem.

"Hospitāļu iela" savu uzstāšanos sāka ar dziesmu "Vilcene", palīdzot klausītājiem pāriet no "Liriskās lodes" pie "Hospitāļu ielas". Izdzirdot pirmās skaņas no grupas instrumentiem, telpa ātri vien piepildījās ar cilvēkiem. Pēc manām domām, grupai, kopš viņi muzicē bez Annas Andersones, ir zudis iepriekšējais asums. Vismaz man ļoti pietrūkst visu to instrumentu skaņas, kuras radīja Anna Andersone, kā arī viņa kā otrais vokāls. Ir saprotami, ka Dina Skreitule nespēj piedziedāt visās vietās, kur tas patiešām ir vajadzīgs, jo pašai ir jārada skaņu no vijoles. Es ļoti ceru, ka Anna Andersone atgriezīsies grupā un aizstās visus tos klusuma brīžus.

Grupa izpildīja tādas dziesmas kā "Teritorija", "Vārdnīca", "Sirds", "Pūķis" un citas. Neiztika arī bez "Baložu Pilnu Pagalmu" dziesmas "Nē", kas, manuprāt, ir ieņēmusi stabilu vietu grupas repertuārā. Grupai nospēlējot pēdējo dziesmu, klausītāji viņus tik ātri nelaida nost no skatuves un pieprasīja vēl vienu. Protams, ka publikai neatteica arī pēc vēl vienas pēdējās. Taču trešo jau neizdevās izspiest. Varbūt arī labi ka tā- daudz laba nevajag.

Uzstāšanās laikā pirmās rindas bija aizņēmušas vienīgi meitenes, varbūt pie vainas ir Edgara Šubrovska šarms?! Taču tas netraucēja arī vīriešu kārtas pārstāvjiem izlocīt kājas. Pēc manām domām, tieši Dina Skreitule ir tā, kura liek cilvēkiem kustēties mūzikas ritmā. Spēlējot vijoli viņa tik eleganti kustās, ka tā vien gribas viņai pievienoties!
 

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей