Ir sākta biļešu tirdzniecība uz Gustava Mālera Astoto simfoniju

Ir sākta biļešu tirdzniecība uz Gustava Mālera Astoto simfoniju, kas tiek saukta par Tūkstošu simfoniju un ir viena no grandiozajām virsotnēm klasiskās mūzikas vēsturē.

2008. gada 17. novembrī pl. 18.00 „Arēnā Rīga” Gustava Mālera Astoto simfoniju diriģēs Imants Resnis. Spēlēs Liepājas simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Dziedās Latvijas radio koris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, Latvijas Nacionālās operas koris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu jauktais koris, jauniešu koris „Balsis”, jauniešu koris „Kamēr…”, Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris. Solistu vienība būs starptautiska: Latvijā labi pazīstamais soprāns Ingrida Kaizerfelde no Austrijas, zviedru soprāns Anna-Marija Baklunda, pasaulslavenais poļu kontralts Jadviga Rapē, kā arī Latvijas Nacionālās operas solistes Andžella Goba un Kristīne Gailīte; Vīnes tautas operas baritons Sebastians Holečeks un bass Mārtins Snels no Jaunzēlandes. Iestudējuma režisors Uģis Brikmanis. Scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Koncerta organizators - VSIA „Latvijas Koncerti”.

Mālera Astotās simfonijas atskaņošanā ir nepieciešams ļoti liels mūziķu pulks - astoņi solisti, apjomīgs jaukts koris, bērnu koris un sevišķi plašs simfoniskais orķestris. Simfonijas pirmiestudēšanas laikā 1910. gada rudenī producents Emīls Gūtmanis mārketinga nolūkos deva skaņdarbam pavārdu Tūkstošu simfonija. Pavārds iegājās apritē un kļuva par simfonijas vizītkarti. Mālera Astotās simfonijas pirmatskaņojums 1910. gada septembrī bija tās radītāja diriģenta karjeras triumfs. Tā izrādījās pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā, un arī pēdējā reize, kad viņš pirmatskaņoja pats savu simfoniju.

Pabeidzis savu lieldarbu, Gustavs Mālers vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis „līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas šai. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīgs, neaptverams prieka sniedzējs”. Un citā rakstā: „Tās nav cilvēku balsis, tās ir rotējošas planētas un saules” (Villemam Mengelbergam 1906. gada augustā).

Simfonija sastāv no divām izvērstām daļām. Pirmajā daļā komponists izmantojis katoļu baznīcas himnu „Veni creator spiritus” („Nāc, Radītājs Gars”), par kuras autoru tiek uzskatīts ievērojamais 9. gadsimta vācu teologs Rabans Maurs. Otrajā daļā Mālers pievērsies Johana Volfganga Gētes „Fausta” otrās daļas noslēgumam. Abi šie teksti radīti ar tūkstoš gadu atstatumu, taču saturiskā ziņā, kā arī garīgā plānā saistīti.

„Pie cilvēces radītajiem brīnumiem, kas paceļas pāri laikiem un tautām, pieder arī Mālera Astotā simfonija”, stāsta režisors Uģis Brikmanis, „tās pilnvērtīgs iestudējums mūsu valsts 90. dzimšanas dienā kārtējo reizi pierādīs Latvijas mūziķu izcilo veiktspēju pasaules mērogā. Latvija nav izkarota ar fizisku varu un brutālu spēku. Mūsu esības pamatā ir Gara spēks un Mīlestība. Tas ir Latvijas vēstījums pasaulei, mūsu pārliecības apliecinājums. Šoreiz - nevis barikāžu ugunskuru zīmju valodā, bet gan mūzikas un poēzijas, Mālera un Gētes valodā”. Režisora iecerē videokupolā virs mūziķiem vērpsies Cilvēka Radītāja mistērija. „Tur degs radošās uguns altāris, tur Fausta dvēsele sāks savu ceļu Debesīs”, skaidro Uģis Brikmanis.

Diriģents Imants Resnis uzskata, ka šī gigantiskā un dziļi filozofiskā simfonija ir ne tikai filozofija, bet arī pati dzīve. Kvintesenci viņš saskatījis simfonijas pēdējā teikumā.

„Latvijas Koncerti” vadītājs Guntars Ķirsis ir pārliecināts, ka šis mūzikas fenomens mūs uzrunā, lai atvērtu jaunas dimensijas to vērtību apliecinājumā, kuras nedrīkstam pakļaut devalvācijai. „Latvijas valsts un tauta ir vērtība, kuras pastāvēšanas jēga iekodēta ne vien Lielvārdes jostā, bet noteikti saklausāma arī mūžības apziņas caurvītajā Mālera skaņradē. Tūkstošu simfonija - šis paša Mālera dotais grandiozā opusa apzīmējums mūsu iztēlei piešķir brīvību.... Šī tiešām ir tūkstošu simfonija - mūzika tūkstošiem, kuri tic mūsu tautas un valsts nākotnei un sveic Latviju 90 gadu dzimšanas dienā,” saka Guntars Ķirsis.

Latvijā tas ir reti atskaņots opuss - Paula Megi lasījums 1993. gada jūnijā Dzintaru koncertzālē bija Latvijas pirmatskaņojums. 2005. gada jūnijā Latvijas Nacionālajā operā savu versiju piedāvāja Andris Nelsons.

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список новостей