Rudens kamermūzikas festivālā Iveta Apkalna uzstāsies kopā ar "Sinfonietta Rīga"

Rinta Bružēvica, 30.09.2015., 07:28

Rudens kamermūzikas festivālā "Latvijas Koncerti" piedāvā klausītājiem tikšanos ar vienu no Eiropas pieprasītākajām ērģelniecēm – Ivetu Apkalnu, kura muzicēs kopā ar "Sinfonietta Rīga" 8. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā pl. 19.00.

Rudens kamermūzikas festivālā Iveta Apkalna uzstāsies kopā ar "Sinfonietta Rīga"Koncertā skanēs Johana Sebastiāna Baha Simfonijas no kantātēm un Fantāzija ērģelēm, kā arī Paula Hindemita kompozīcijas.

Ivetas Apkalnas muzicēšanā apvienojas gan spožs koncertiskums un perfekta virtuozitāte, gan nevainojama stila izpratne un precizitāte. Iveta Apkalna ir viena no retajām ērģelniecēm pasaulē, kas par savu misiju uzskata ērģeļu ieskandināšanu ārpus baznīcu mūriem, daudzinot to kā lielisku koncertinstrumentu bez sakrālas funkcijas. Šo apņēmības pilno ideju novērtējusi ne tikai koncertu publika Kanādā, Amerikas Savienotajās valstīs un Eiropā, bet arī mūzikas kritika, Ivetai Apkalnai divkārt pasniedzot prestižo "ECHO Klassik" godalgu. Pie kam, viņa kļuvusi par pirmo ērģelnieci, kas šo balvu saņēmusi kategorijā "Gada labākais atskaņotājmākslinieks".

Iveta Apkalna uzstājusies gan ar soloprogrammām, gan muzicējusi kopā ar orķestriem - ar Berlīnes filharmoniķiem un harismatisko diriģentu Klaudio Abbado; viņa koncertējusi ar Marisu Jansonu un Mareku Janovski, Simonu Jangu, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, WDR simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, "Hamburgas filharmoniķiem", "Kremerata Baltica" un vēl citiem diriģentiem un kolektīviem.

Par augsti profesionālu sniegumu Latvijā un pasaulē Iveta Apkalna 2003. gadā saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Johana Sebastiāna Baha Simfonijas (ar šo jēdzienu saprotot uvertīru jeb ievadu 17.,18. gadsimta mūzikā), kas ievada abas kantātes, pieder pie tā sauktajām Baha ceļojošajām melodijām, jo gan vienu gan arī otru tēmu komponists vairākkārt izmantojis arī citos žanros.

Kantāte "Wir müssen durch viel Trübsal in das Reich Gottes eingehen" ("Caur daudzām bēdām mums būs ieiet debesu valstībā") komponēta Leipcigā, trešajai svētdienai pēc Lieldienām.

Līdzīgi ir ar simfoniju kantātei "Gott soll allein mein Herze haben" ("Vienīgi Dievam došu savu sirdi"), kas komponēta 18. svētdienai pēc Trīsvienības svētkiem. Kantātes pirmatskaņojums noticis 1726. gada 20. oktobrī (pēc vecā kalendāra), Leipcigā.

Baha Fantāziju Solmažorā līdz mūsdienām izdevies saglabāt, pateicoties Baha audzēkņiem, kas opusu pārrakstījuši praktizēšanās nolūkos. Lai arī fantāzija ir viendaļīga, tās atrisē saklausāmi trīs posmi – viegls, caurspīdīgs ievads ("Allegro"), blīva, izvērsta vidusdaļa ar piecu balsu ērģeļu monolītu un piepildītu skanējumu ("Grave") un kustīgs, virtuozs noslēgums, kurā klātesoša ir arī pedāļbalss.

Komponistu Paulu Hindemitu (Paul Hindemith, 1895–1963) vairāki mūzikas pētnieki dēvē par nozīmīgāko 20. gadsimta pirmās puses vācu skaņradi. Viņš bijis plaša vēriena mūziķis: pārvaldījis alta, vijoles un "viola d`amore" spēli, veicis nozīmīgu mūzikas teorētiķa un pedagoga darbu, bijis arī labs diriģents – viens no autentiskā izpildījuma pionieriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Hindemits komponējis teju visos žanros – rakstījis gan simfonijas un instrumentālkoncertu, gan arī skatuves darbus: baletus, mūziku teātra izrādēm un vairākas operas.

20. gadsimta 20.-30. gadi Eiropā ir neoklasicisma un neobaroka uzplaukuma laiks. Šīm vēsmām atsaucas arī Pauls Hindemits, pievērsdamies vēl kādai tā laika modes lietai – ērģelēm. Hindemits ērģelēm sacer trīs sonātes. Šajās sonātēs viņam izdodas iedzīvināt baroka laika garu. Pirmā sonāte, iepretim pārējām, ir izvērstākā un tēlainākā.

Skaņdarbs "Kamermūzika" ir koncerts ērģelēm un kamerorķestrim, kas iekļaujas astoņu opusu ciklā "Kammermusik". Šo kompozīciju komponistam pasūtinājis Frankfurtes radio. Opuss pirmatskaņots 1928. gada 8. janvārī, radio ierakstu studijas jaunā instrumenta inaugurācijas koncertā. Tas ir unikāls sastāva ziņā – visas trīs daļas veidotas kā saruna starp ērģelēm un 15 soloinstrumentiem – 12 pūšaminstrumentiem, diviem čelliem un kontrabasu.

Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.


0 коментариев Комментирование доступно всем.
Добавление комментария

Поля отмеченые * заполнять обязательно.





назад на список новостей

Реклама
Prāta darbnīca - ļauj prātam darboties!
Поделись радостью
Zdravo, htio sam znati vašu cijenu.

DimaSax

ЛАДА деталь: качественные автозапчасти, которые не подведут каталог запчастей ваз <a href=zapchasti-vaz-01.ru>zapchasti-vaz-01.ru</a> .

lada_detal_vlmt

consists of the book itself

Batteriescwr


Войтирегистрация