Vispoētiskākā 21. gs. komponiste un čellists - jaunās mūzikas vēstnieks

Vakara īpašais pārsteigums – Kaijas Sāriaho (1952) jaunais čella koncerts "Notes on Light" ar pašu tā iedvesmotāju un pirmatskaņotāju – izcilo somu čellistu Ansi Kartunenu (1960) solista godā.

"Mans mīļākais instruments ir orķestris,"atzīstas komponists Magnuss Lindbergs (Magnus Lindberg, 1958) un domājams, ka tieši viņa orķestra mūzika ir vispiemērotākā atslēga uz šī somu meistara tik daudzveidīgās skaņu mākslas iepazīšanu un izpratni.

Kompozīcijā "Corrente" Lindbergs izmanto īsu harmonisku sekvenci no angļu baroka ģēnija Henrija Pērsela (Henry Purcell,1659-1695) Sēru mūzikas karalienei Marijai (Funeral Music for Queen Mary), piebilzdams, ka citāti eksistē jebkurā mūzikā: "Neitralitāte nav iespējama. Tiklīdz mēs kombinējam savā starpā divas vai trīs notis, sazarojumi ar citu mūziku ir neizbēgami. Es neredzu iemeslu, kādēļ no tā būtu jābaidās. Es tās nemeklēju speciāli, bet ja šāda veida alūzijas uzrodas darba procesā, es mēģinu tās izcelt."

Lučāno Berio(Luciano Berio, 1925 – 2003) bija dzīves baudītājs, kurš neatteicās no cigāra, laba vīna glāzes un vētrainas sabiedrības, tomēr vienlaikus bija viens no smalkākajiem intelektuāļiem un atraktīvākajiem skaņražiem, kādus vien pazinusi 20. gadsimta mūzikas vēsture.

Lai cik racionālas būtu Berio pieejas skaņu materiāla organizācijai un apzināti strukturētas viņa koncepcijas, šis itālis nekad neļāvās kalkulāciju automātismam, viņa radīto mūziku drīzāk varētu aplūkot kā brīvu un instinktīvu mākslu, un to apliecina arī komponista pārliecība: "Mūzika ir viss, ko klausās ar nodomu sadzirdēt mūziku."

Pirms pievēršanās mūzikai, viņa studēja vizuālo mākslu, varbūt tamdēļ Kaiju Sāriaho (Kaija Saariaho, 1952) bieži vien dēvē par ļoti vizuālu komponisti. Viņas mūzikā laika un formas koncepcijas ir drīzāk vertikālas un skulpturālas, nekā dramatiskas un lineāras, un skaņu valoda salīdzināma ar apbrīnojami niansētu un bagātīgu krāsu paleti.

Sāriaho Čella koncerts tapis kā Bostonas simfoniskā orķestra pasūtinājuma darbs par godu orķestra 125. gadskārtas svinībām un tika pirmatskaņots 2007. gada 22. februārī orķestra rezidencē. Slavenais čellists A.Kartunens pirmatskaņojuma komentāros atklāj, ka piecdaļīgā kompozīcija pirmajā mirklī neraisa asociācijas ar tipisku čella koncertu, solists šeit nav tikai neapstrīdams galvenais varonis – tam ir jāpastāv uz savām tiesībām, jācīnās, jāsadarbojas ar orķestri un reizēm pat jāiejūtas tā pavadītāja lomā. Izsekošana šīm dažādajām attiecībām līdzinās piedzīvojumiem bagātam ceļojumam pretī absolūtai gaismai vai pilnīgai tumsai.