Mans Positivus'11

Ar draugu iebraucam Maximā, kur nopērkam sidru (izlēmām, ka šīs sezonas festivāla dzēriens būs sidrs), lētu telti par 8 Ls un šo to uzkožamu, uzpildamies Statoilā un ceļš uz festu var sākties.

Laiks ir saulains, pa ceļam vēl iebraucam Baltic Miles pitstopā, kur dabūjam žetonu, kuru vēlāk apmainam pret autostāvvietas biļeti. Bija plāns celt telti turpat autostāvvietā blakus auto, līdzīgi, kā tas tika darīts iepriekšējos gadus, taču milzīgie uzraksti, kas draud ar sodu 50 latu vērtībā par telts uzcelšanu, tomēr dara nemierīgus, un, neskatoties uz to, ka diezgan daudzi tomēr ir sacēluši uz vakaru teltis autostāvvietā, izlemjam pārvākties citur. Tomēr gribās izgulēties mierīgi, nestresojot par sodiem. Telti vakarā uzcēlām netālu mežiņā, kur jau bija savākušies citi laikam "nemaksāt par teltsvietu" gribētāji. Nākamajā dienā pēc veikala apmeklējuma turpat arī novietojām auto. Tomēr Ls 4.50 no cilvēka (ja nemaldos), man šķiet mazliet par dārgu – ņemot vērā, ka mums tas sanāk dārgāk, nekā maksā pati telts. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka telšu pilsētiņā naktī mierīgi pagulēt īpaši neviens neļaus. Bet tā jau katra paša izvēle.

Festivālā kā vienmēr priecēja pozitīvā gaisotne. Vārds "pozitīvi" kļuva par mana drauga laikam populārāko vārdu, no kura viņš centīšoties atradināties pārrodoties mājās. Cilvēki un uzņēmumi, kas dalīja kolas, saldējumus un citus niekus, kā arī vienkārši izklaidēja citus piedāvājot iesaistīties dažādās aktivitātēs, mazās Mini mašīnītes, kuras darbojās kā bezmaksas taksometri uz Salacgrīvu un atpakaļ, protams, apmeklētāji, daudzveidīgā mūzika katrai gaumei, skaistā vieta pie pašas jūras – tas viss padara šo pasākumu tādu, ka satiekot paziņas, draugus un nedraugus, kuri uz jautājumu "Kā iet?" atbild "ofigenna", "superīgi", "forši", es vairs nebrīnos. Tā tam arī jābūt.

Vienīgais, ko nožēloja mans draugs, kurš iepriekš nebija apmeklējis Positivusu, un kuru nācās mazliet pierunāt (nu jūs jau zināt tos "domā pats, bet es jau tādu pasākumu tavā vietā nelaistu garām. Es jau negribu pierunāt – tā ir katra paša izvēle"), ka viņš nepaņēma līdzi savu meiteni. Tāpēc tika nepārtraukti bildēts un filmēts, lai savāktu apliecinājumus tam, cik ir forši. "Nu ko, nākamgad domā braukt?" "Jā!!!".

Festivāla teritorija ir pietiekami plaša, kā arī ko darīt un redzēt ir pietiekoši, lai nebūtu sevi īpaši jāizklaidē ar alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc pārdzērušos cilvēkus praktiski nevar manīt. Arī apsardze savu darbu dara klusi un neuzkrītoši. Daudz bērnu, zīdaiņi, par kuriem vecāki ir parūpējušies uzliekot austiņas, kas klusina skaņas. Interesanti saģērbušies vai izģērbušies cilvēki, daudz smaidu. Šogad daudz vairāk bija dzirdama igauņu valoda un lietuviešu valoda, pagājušogad šķiet, ka bija vairāk krievvalodīgo (laikam jau Moby dēļ). Tāpat šogad bija patīkamāk, ka nebija to baseinu ar pornogrāfiska paskata beibēm un vēl perversāka paskata resniem vīriešiem tajos, kā tas bija pagājušogad.

Ik pa laikam nolija lietus, taču izskatās, ka lielākā daļa (atšķirībā no manis) bija tam sagatavojušies, tāpēc tas festivāla norisi īpaši netraucēja.

Ja pirmajā dienā pie festivāla teritorijā novietotā Nordea bankomāta "drūzmējās" pārsvarā viens pats apsargs, tad otrajā dienā pie tā bija ļoti gara rinda, kas laikam liecina par to, ka cilvēki tādos atpūtas festivālos "atlaiž bremzes", un kā teica kāds apmeklētājs - "Positivusā naudai vairs nav nozīmes". Un tomēr, kaut cilvēki ir gatavi nežēlot naudu uz labu atpūtu, ēdienu un dzērienu cenas bija ļoti demokrātiskas. Piemēra pēc: sidrs – Ls 1,80, garšīgs kebabs no burgers.lv – 2,50.

Tagad mazliet par muzikālo daļu, kaut arī tā man nebija šai festā pati svarīgākā:

OK Go – mani šī festivāla favorīti muzikālā ziņā. Labs vokāls. (Kāds mūzikas video no YouTube te.)

James – emocionālākā uzstāšanās. Lai gan lasīju, ka viņus pirmajā Positivusā bija jāpierunā uzstāties, jo pie skatuves nebija īpaši daudz cilvēku, tad likās ka šī uzstāšanās sāksies ar atmiņām, taču nekā. James uzstāšanos sāka vienkārši ar akmenscietām sejām. Unie sākumā bija sajūta, ka viņi vispār jau ir aizmirsuši, ka ir šeit uzstājušies dažus gadus atpakaļ. Taču redzot publikas atsaucību, viņu sirdis "atmaiga", sejās sāka parādīties smaidi, un uz beigām viņi pat atļāvās uz skatuves uzsaukt piecas fanes, kurām bija "jādejo un jākustina pakaļa, un nekādas fu*king fotografēšanas!"

Hurts – manā izpratnē – komercializējušies operdziedoņi. Bet bija interesanti vienreiz paskatīties un paklausīties.

Röyksopp. Lai gan nekad neesmu bijis īpašā sajūsmā no tuc-tuc mūzikas, jo tā manī nekad nav izraisījusi īpašas sajūtas vai emocijas. Un skatoties uz cilvēkiem, kuri no "tuc-tuc" ir ekstāzē pievēruši acis un pacēluši rokas pret stroboskopiem, sāku domāt par zemo frekvenču ietekmi uz cilvēkiem un Bucha efektu. Ja no sākuma es vienkārši neizpratu, kāpēc vienam no grupas dalībniekiem jāspēlē ar kaut ko prezervatīvveidīgu uz galvas, tad pēc dažām pārģērbšanās reizēm sāku domāt, ka varbūt viņi mēģina atdarināt Lady Gaga un tie ir vienkārši manam prātam neizprotami nenormāli stilīgi apģērbi. Beigās apstājos pie domas, ka viņi viņi vienkārši izskatās kā no mazbudžeta filmas par zvaigžņu kariem. Kaut kas tādā stilā.

Editors – Mana festivāla vilšanās. Bija tik garlaicīgi, ka aizgājām klausīties Crystral Sound System meiteņu setu un skatīties, kā dejo Beershake meitenes. ("Viņām jau nemaz nav jādejo, viņām tikai jāizskatās labi.") Viens no muzikāli vislabāk pavadītajiem brīžiem festā.

Marks Ronsons ar savu grupu – tas bija kas negaidīts un ļoti interesants. Viennozīmīgi labākais publikas iekustinātājs, lai gan viņš tik ļoti ātri un spēji mainīja dziesmas/stilus, ka man šķiet, ka publika lielākoties pat nespēja tikt viņam līdzi, kad viņš jau sāka spēlēt ko citu – neatkarīgi no tā, vai tas bija Radiohead kovers, DJ sets vai vienkārši cits bīts. Viņa grupā arī izskatījās, ka katrs dalībnieks varētu būt vismaz Latvijas mēroga zvaigzne pats par sevi noteikti.

Tas laikam arī viss no grupām, kas iespiedās atmiņā. Kopumā – pozitīvs festivāls. Un lai arī biļetes ir salīdzinoši padārgas, tās noteikti ir tā vērtas, turklāt biļešu cena pavisam noteikti darbojas arī kā publikas filtrs, kas sevi līdz šim ir attaisnojis. Turklāt, ja nav slinkums mazliet piepūlēties, ir milzums daudz iespēju tikt pie bezmaksas ielūgumiem, vai atrast no kā iegādāties biļeti lētāk.

Nākamgad festivāls solās būt jau trīs dienas. Nebūs viegli izturēt trīs tik piesātinātas dienas, bet kam tagad ir viegli? :)

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список статей