Muzikālā pēcpusdiena "Pérola barroca"
Nataļja Sujunšalijeva, 15.12.2015., 13:26Sestdien, 2015. gada 19. decembrī, plkst. 13.00 Rīgas Senās mūzikas centrs sadarbībā ar Mākslas muzeju "Rīgas Birža" (Doma laukumā 6, Vecrīgā) aicina uz desmito Muzikālo pēcpusdienu programmā "Pérola barroca".
Pasākuma īpašie viesi – vēsturisko pūšaminstrumentu ansambļa "Stadt-Hautboisten Riga" solisti.
Mākslas muzeja "Rīgas Birža" (MMRB) Muzikālo pēcpusdienu programma "Pérola barroca" sniedz brīnišķīgu iespēju iepazīties ar 16.–18. gadsimta tradīcijām vizuālajā mākslā un mūzikā. 19. decembrī muzejā uzstāsies vēsturisko pūšaminstrumentu ansambļa "Stadt-Hautboisten Riga" solisti, izpildot Georga Filipa Tēlemaņa (Georg Philipp Telemann, 1681–1767), Johana Gotfrīda Mītela (Johann Gottfried Müthel, 1728–1788) un Žana Marī Leklēra (Jean-Marie Leclair, 1697–1764) skaņdarbus.
Izcilais 18. gadsimta franču komponists un flautists Žaks Hotetērs (Jacques-Martin Hotteterre, 1674–1763) traktātā par flautas spēli rakstījis: "Flauta ir viens no patīkamākajiem un modē esošajiem instrumentiem." Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar baroka obojas un traversflautas skanējumu. Šos instrumentus savā daiļradē izmantojuši tādi ievērojami baroka laikmeta komponisti kā Henrijs Pērsels (Henry Purcell), Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi), Georgs Frīdrihs Hendelis (Georg Friedrich Händel) un citi.
Vācu komponista Georga Filipa Tēlemaņa daiļrade spoži izgaismo sava laika pasaules mūzikas kultūru. Viņš bijis viens no ražīgākajiem autoriem, kura mūzika aptvērusi vairākus stilus.
Komponists un ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels pazīstams arī kā Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach) pēdējais skolnieks. 1753. gadā mūziķis pārcēlās uz Rīgu, kur izpelnījās ievērību kā apbrīnojams klavesīna spēles virtuozs.
Žans Marī Leklērs ir komponists, kuram bijusi liela ietekme uz Francijas mūzikas attīstību 18. gadsimtā. Kļuvis slavens kā virtuozs vijolnieks, viņš tiek uzskatīts par franču vijoles skolas dibinātāju.
Uz koncertu Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aicināts ikviens interesents!
Biļešu cena: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42. Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas).
Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansamblis "Stadt-Hautboisten Riga" radīts 2013. gadā, savu pirmo koncertu sniedzot Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla ietvaros ar mērķi apzināt vietējo koka pūšaminstrumentu mūzikas mantojumu, kā arī atskaņot labāko, kas šādiem sastāviem radīts citviet Eiropā.
Kristīne Kupča ir viena no izcilākajām obojistēm Latvijā, kura vairāk nekā 25 gadus Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO) spēlējusi angļu ragu un moderno oboju, bet šobrīd vairāk darbojas kā baroka un klasiskās obojas atskaņotāja. Līdzās baroka obojai māksliniece spēlē traversflautu. Kopš 2005. gada mūziķe darbojas baroka orķestrī "Collegium Musicum Riga" kā solo baroka obojiste. Kristīne Kupča ir vēsturisko pūšaminstrumentu ansambļa "Stadt-Hautboisten Riga" mākslinieciskā vadītāja.
Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. Dibinājis baroka orķestri "Collegium Musicum Riga" un baroka kori "Collegium Choro Musici Riga", kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru. Māris Kupčs vienlīdz veiksmīgi darbojies kā viesdiriģents gan simfonisko koncertu, gan operas un muzikālo izrāžu jomā. Uzvedis vairāk nekā 20 baroka operu, kuru iestudēšanā īpaši nozīmīgas bijušas viņa specifiskās zināšanas, kuras uzkrātas, darbojoties senās mūzikas pētniecības laukā un meklējot arvien jaunas un neizpētītas mūzikas krātuves.
Ieva Nīmane spēlē blokflautu un baroka oboju baroka orķestrī "Collegium Musicum Riga" kopš 2008. gada, kad absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru, iegūstot maģistra grādu blokflautas spēlē. 2003. gadā māksliniece absolvējusi profesora Viļņa Pelnēna obojas klasi, papildinot prasmes un zināšanas blokfautas un obojas spēlē Bergenas Universitātē, kā arī piedaloties senās mūzikas meistarklasēs.
Maija Kļaviņa 2014. gadā ar izcilību absolvējusi maģistrantūru Ilonas Meijas modernās flautas spēles klasē un ieguvusi flautista Arnolda Šturma balvu. No 2015. gada septembra Maija Kļaviņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studente, apgūstot traversflautas spēli pie Kristīnes Stumbures. Ar traversflautu māksliniece iepazinās pirms pieciem gadiem, ir papildinājusi zināšanas pie ievērojamiem pedagogiem Kristofa Hundgeburta (Berlīne), Pedro Soaresa (Portu), Lauras Portesorvo (Roma), Dorotejas Zēlas (Minhene).
Rafael
MERTHYTJTJ484133MAVNGHJTHNAERTERHTE484133NERTHRTYHR
These are genuinely wonderful ideas in on the topic of blogging. You have touched some nice things here. Any way keep up wrinting. - Alfredo,Rocco