Līvānos izskan mūzikas festivāls „Jaunieši Latgales vārtos”

Festivāla sagatavošanas darbs turpinājās kopš maija sākuma, bet festivāla idejas „autortiesības” pieder jauniešu organizācijas „IMKA Līvāni” aktīvistiem. Šī gada februārī organizācijas „IMKA Latvija” rīkotajā projektu vadīšanas seminārā jaunieši ierosināja rīkot šādu festivālu, lai apzinātu Latgalē muzicējošās dažādu stilu mūzikas grupas, atrastu talantīgus jaunos izpildītājus un sekmētu viņu tālāko pašizpausmi, un, protams, dotu iespēju jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ideja pārtapa reālā projektā, kurš saņēma Latgales reģiona attīstības aģentūras un Nīderlandes fonda KNHM atbalstu, un kopsadarbībā ar Līvānu novada domi, Līvānu bērnu un jauniešu centru (LBJC), Valsts kultūrkapitāla fondu un biedrību „Baltā māja” tika realizēts šovasar. Projektu atbalstīja arī jauniešu kultūras portāls www.hc.lv, uzņēmumi „Aldaris” , „Adugs”, fotosalons „Minox”, Vidusdaugavas TV, „Ceturtdiena” u.c.

Festivāla „muzikālā daļa” sākās jau 6. jūlijā ar mūzikas instrumentu spēles sesiju, kuras dalībnieces Agnese Vucina ( akordeons), Armanda Vilcāne(vijole), Karolīna Abrašova (klavieres), Guna Pūcīte (vokāls) mācījās nospēlēt festivāla tituldziesmu latgaliešu valodā. Pārējie mūzikas sesijas dalībnieki padziļināti apguva sev interesējošos mūzikas instrumentus.

7. jūlijā festivālu ieskandināja ielu koncerti Līvānu stacijas laukumā pie veikala „Millenium” un Līvānu novada domes, kur klātesošie varēja baudīt vokālos priekšnesumus pilsētā pazīstamās vokālās studijas „Spurgaliņas” (vad. Skaidrīte Bulmeistare) un solistu Nellijas Marmokas (Jēkabpils), Māras Vilcānes (Rožupe) un līvānieša Laura izpildījumā, kā arī klausīties saksofonista Oskara Pinupa un Līvānos populārā ģitārista Andreja Gaiduka spēli. Pasākuma rīkotāju, dalībnieku un apmeklētāju noskaņojumu nespēja sabojāt pat brīžiem uznākošais brāzmainais lietus. Astoņos vakarā visi tikās pilsētas tradīciju laukumā, tika iekurts lielais svētku ugunskurs, un festivāla lielkoncerts, kuru vadīja Edgars Skrāģis, varēja sākties. Festivāla dalībniekus sveica Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Usāne un izpilddirektors Uldis Skreivers, LBJC direktore Valentīna Poikāne, jaunatnes organizāciju apvienības „IMKA Latvija” biroja vadītāja Linda Ūzuliņa, Biedrības „Baltā māja” sabiedriskā centra vadītāja un Līvānu novada Mazo grantu programmas koordinatore Lolita Beča. Uz skatuves tika aicināti visi festivāla dalībnieki, kuri kopīgi ar klātesošajiem dziedāja dziesmu „Skaidra volūda” kā sveicienu Latgalei- novadam, kur tika rīkots šis festivāls.

Visi, kas šeit bija ieradušies pavadīt vakaru, varēja izdejoties no sirds kopā ar draugiem un izbaudīt visdažādāko stilu mūziku, sākot ar folkmetālu un repu, beidzot ar roku un indie, kuru spēlēja grupas „D- light”(Preiļi), „Akmens rieva”, „N-nike”, „De-spire”(Jēkabpils), „Je-Baz” (Rēzekne), „Damn Vision”(Gulbene), „Dabasu Durovys”(Daugavpils), „D. D salons”(Līvāni), „+1” (Rīga, Carnikava). Vakara kulminācija bija Latgales populārās grupas „Borowa MC” koncerts, kura noslēgumā krietni pēc pusnakts tumšās debesis iekrāsoja svētku salūts.

Pasākuma laikā aptaujātie jaunieši, kurus varētu dēvēt arī par šī projekta galveno mērķauditoriju, gandrīz vienprātīgi atzina pasākumu par izdevušos un ierosināja „šitādus tusiņus pilsētā rīkot pēc iespējas biežāk”. Arī daži vecākās paaudzes apmeklētāji, kuri varētu būt festivāla galveno „tusētāju„ opīši un omītes, par šo pasākumu izteicās visai atzinīgi. Viens no viņiem-Jānis, kuru sastapām koncertā pie domes, arī ieteica „šādus pasākumus dziedošiem bērniem rīkot biežāk”.

Interesanti bija uzzināt arī pašu mūziķu viedokli par to, vai šādi jauno mūzikas grupu festivāli, kas tiek rīkoti tālu no galvenās Latvijas metropoles Rīgas, patiešām var veicināt jauno mūziķu popularitāti.

Jēkabpils grupas „Akmens rieva” mūziķi, kuri spēlē sēļu un latgaļu tautas mūziku, folkmetālu un folkroku, cenšas piedalīties šādos festivālos. „Protams, katrs gribētu Rīgā, piemēram, „Depo” klubā spēlēt, bet ne visi uz turieni var tikt, tāpēc ir patiess prieks, ka Līvāni dzīvo aktīvi, un ka ir šis festivāls”, sacīja grupā muzicējošie jaunieši. Te viņi ir jau otro reizi, un uzskata, ka Līvānos publika ir atsaucīga „ar atvērtu latgaļu dvēseli”. Savu muzicēšanas stilu grupa vērtē kā tādu, ar ko uzreiz popularitāti iekarot nevar, bet folkmetāls ir viens no veidiem, kā „ ienest tautasdziesmu jauniešu vidē. Kad festivālā „Tu esi pamanīts” satikām līdzīgas grupas, tad ir patiess prieks, ka neesam vieni, un tā ir laba pieredze, kad dzirdam kā citi spēlē. Jebkurš festivāls ir jauni draugi un emocijas”.

Grupa ”+1” no Carnikavas, kura savu stilu dēvē par „slimīgi jūsmīgi eksaltēto”, uz Līvāniem bija mērojusi vistālāko ceļu, un savu dalību festivālā pirms koncerta nosauca par pārpratumu. Laimīgu vai nelaimīgu, to rādīšot pats koncerts. Viņi jau paguvuši muzicēt klubos „Depo”, „Alcatraz”, Studentu klubā, lai gan kopā spēlē tikai gadu. Mūziķi uzsvēra, ka, lai gan konkurence ir liela, „uz to nevajag iespringt, jo domāšana par konkurenci traucē domāt par mūziku”. Jāpiebilst, ka rīdzinieku grupa šajā festivālā ļoti skaisti latgaliski nodziedāja dziesmu ”Auga, auga rūžeņa”. Iekļaut vismaz vienu latgaliešu dziesmu festivāla repertuārā bija obligāts nosacījums, kas nelatgaļu grupām bija visai nopietns pārbaudījums.

Īsti latgaliskās „Dabasu durovys” no Daugavpils, kuri kopā muzicē „gadu ar astīti”, un kuri sevi autentiskā latgaliešu valodā nokrustīja par „smieklīgāko Latgales grupu, kura spēlē kā mazi bērni”, festivālā piedalījās tāpēc, ka uzaicināti, tāpēc, ka Līvāni vistuvākie kaimiņi, un tāpēc , ka izmanto visas iespējas uzspēlēt. Grupas mūziķi ļoti pārliecināti apgalvoja, ka lieliem mūzikas festivāliem būtu jānotiek tieši provincēs, jo arī paši savu popularitāti vairojuši Latgales festivālos „Tu esi pamanīts” un „Muzykys Skrytuļs”. „Norises vietai nav nozīmes,” uzsvēra mūziķi, ”ņemsim par piemēru kaut vai festivālu „Osvalds”, kas notiek Baltinavā, bet uz turieni brauc Boney M un Ottawan.”

To, ka šādi festivāli ir vajadzīgi, atzina arī Līvānu mūziķi. Andrejs Gaiduks sacīja, ka piedalās festivālā ne jau popularitātes dēļ, jo Līvānu novadā esot jau tāpat pazīstams, bet gan tāpēc, ka ” mūzika ir sirdslieta, un vienmēr ir prieks uzstāties pasākumos, kur labi mūziķi.” Andrejs ir uzticīgs „dzīvajiem „ mūzikas instrumentiem, viņš spēlē ģitāru un ir pārliecināts, ka elektronika nekad neaizstās dzīvo mūziku. „Ja jaunieši vēlas spēlēt, to noteikti vajag darīt, un vienmēr šo hobiju iespējams savienot ar profesionālu darbu. Tikai ar mūziku izsisties un nopelnīt ir ļoti grūti”.

Mūzika kā sirdslieta ir arī līvānietim Laurim, kurš festivāla dienā ielu koncertā tika uzaicināts dziedāt bez iepriekšējas sagatavošanās tieši no savas darbavietas. Tas puisim gan nebija nekāds pārsteigums, jo viņš dzied jau no 3 gadu vecuma, ir piedalījies konkursos „Dziesma manai paaudzei”, „Raimonda Paula zvaigznes”, ir startējis arī „Talantu fabrikā”. Arī Lauris uzskata, ka festivāli noteikti ir vajadzīgi provincēs, lai muzicējošos jauniešus pamanītu arī ārpus Rīgas.

Interesants viedoklis par notiekošo bija festivāla īpašajiem viesiem- grupai „Borowa MC”. „MC- tie esam mēs mūžīgi ceļā, „ sacīja grupas līderis Aigars Runčis, ”tā ir mūsu pozīcija,-vienmēr kaut kur jāiet, jāattīstās, jāmēģina izdarīt pēc iespējas vairāk. Mūsu mūžīgais ceļš- sava virziena meklējumi”. Līvānos grupa koncertēja jau otro reizi, un šis festivāls ir grupas vienīgais koncerts šovasar Latgalē, jo nākamais koncerts dzimtajā novadā būs tikai septembrī. Līvāni grupai asociējās ne tikai ar aizraujošām atmiņām no iepriekšējā koncerta šajā pilsētā, bet Līvāni ir arī grupas jaunās solistes Leilas Alijevas pilsēta. Aigars Runčis ir pārliecināts, ka „jauno grupu festivāli veicina atpazīstamību tieši jaunajām grupām savā starpā un ir interesanti pašiem grupu dalībniekiem un salīdzinoši nedaudzajiem šo grupu faniem. Mēs maz esam bijuši kā dalībnieki jauno grupu festivālos, jo pirmo reizi šādā festivālā uzvarējām, dabūjām ierakstu studijas līgumu un tad jau sākām spēlēt kā īpašie viesi jauno grupu pasākumos.” Mūziķis atzīst, ka pašam ir interesanti redzēt, kādā stilā jaunie spēlē, bet nepatīk tendence, ka pārsvarā dziedāts tiek angliski. Arī klausoties mūziķu uzstāšanos Līvānos. „Var jau saprast mūžīgo sapni izsisties uz austrumu vai rietumu tirgu, bet būsim reāli,-dzīvojam Latgalē, un ja reiz tās ir latgaļu grupas, tad svarīgi ir, lai publika saprastu, ko tu ar savu mūziku gribi pateikt”. Aigars uzskata arī, ka mūzika viennozīmīgi nevar būt kā „maizes darbs”. „Mūzika var būt kā ļoti jauks hobijs, kam veltīt visu savu brīvo laiku, un ļoti pareizi, ka jaunieši ar to nodarbojas, jo tad atkrīt tādas neražas kā alkohols, narkotikas. Bet Latvijā diemžēl valda stereotips, ka mūziķi pelna ļoti lielu naudu. Mūzika mūsu grupā nav nevienam pamatdarbs. Pats esmu radio SWH dīdžejs un students, Ingars tikko aizstāvēja doktora disertāciju LU, Ints ir skaņu režisors, Mārtiņam arī ir bakalaura grāds”.

Dažādi viedokļi par festivālu izskanēja arī no tā rīkotājiem un atbalstītājiem. „IMKA Līvāni” prezidente Valentīna Poikāne uzsvēra, ka festivāla darba grupa bija uzdevuma augstumos, īpaši uzsverot Ingas Zvaigznes un Aijas Skarbinieces darboties gribu, optimismu un prasmi sakontaktēties ar jaunajiem mūziķiem un novest šo pasākumu līdz galam, un izteica pateicību visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kas divus mēnešus strādāja, lai šis festivāls varētu notikt. „Tas ir ļoti darbietilpīgs process, un visi to jūt. Nākamgad ir doma organizēt šo festivālu kā starptautisku, ar Lietuvas un Igaunijas jauno mūziķu piedalīšanos, tikai, ja tam būs finansējums. Ja nav finansējuma un atkal jāraksta projekts, nu nezinu, ļoti daudz darba”, vēlreiz visu pārdomājot, sacīja V. Poikāne. ”Protams, ja jaunieši vēlas rakstīt projektu, kāpēc gan ne. Tā ir milzīga pieredze. Ir vienkārši neko nedarīt, bet pieredze rodas tikai darot.”

Arī jauniete Lauma Stivrišķe, kura aktīvi darbojās festivāla sagatavošanā un vadīja vienu no ielu koncertiem, atzina, ka bez pieaugušo atbalsta tik liela mēroga pasākumus organizēt ir grūti, jo daudz lietas jākārto ar valsts un pašvaldību institūcijām,- domi, policiju, visas finanšu lietas. Lauma gan nav nobijusies no lielā darba, un uzskata, ka nākamgad noteikti jārīko vēl plašāka mēroga festivāls.

Lolita Beča – Mazo grantu programmas koordinatore, uzsvēra, ka šis projekts tika atbalstīts tādēļ, ka iespējas piedalīties projektu konkursos un saņemt atbalstu Nīderlandes fonds KNHM piedāvā dažādām iedzīvotāju grupām, un šogad viena no atbalsta grupām bija jaunieši. Līvānu novadā ir daudz talantīgu jauniešu, un viņiem jādod iespēja sevi parādīt. Svarīga bija arī šī projekta ilgtspēja. „Ja ar pirmo reizi mūsu jaunieši pratuši sapulcināt pārējos, tad nākotne šim projektam noteikti būs,” ar pārliecību teica L. Beča.

Arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Usāne vēlētos, ka šis festivāls kļūtu par tradīciju, ieskandinātu ik gadu pilsētas svētkus un iegūtu „savu seju” Latvijas mērogā. „Viss gan atkarīgs no LBJC, jo tur ir cilvēki, kas visu organizē, bet dome noteikti sniegs savu atbalstu. Ja tieši pašiem jauniešiem būtu šis pasākums, viņiem pašiem arī būtu interese visu darīt. Dome gaida jauniešu ierosinājumus, jo viņi ir pietiekoši aktīvi. Arī veicot iedzīvotāju aptaujas, jaunieši atbildes liecina, ka viņi jau domā, kāda būs pilsēta kopumā, ne tikai vēlas sev izklaides pasākumus.”

Līvānu novadu par vienu no atpazīstamākajiem nodēvēja arī „IMKA Latvija” biroja vadītāja Linda Ūzuliņa, kura festivāla dienā Līvānos bija ieradusies no Rīgas, lai vērtētu jauniešu paveikto, jo šis projekts daļēji tapis arī ar „IMKA Latvija” atbalstu. Linda izteicās, ka arī pati kādreiz vēlētos uzkāpt uz festivāla skatuves un uzspēlēt ģitāru.

Festivāls izskanējis, un atliek teikt „Lai dzīvo mūzikas festivāls „Jaunieši Latgales vārtos 2008!””