Pirmo reizi Latvijā Hendeļa pēdējā opera "Dēidamija"

Solisti: Ilze Paegle (soprāns), Baiba Bartkeviča-Lē (soprāns), Anna Krauja (soprāns), Ingus Vanags (baritons), Rinalds Kandalincevs (baritons), Sergejs Martinovs (bass). Izrādē piedalās baroka deju grupa Gunas Ezermales vadībā un baroka orķestris Collegium Musicum Rīga.

Pirmoreiz Latvijā tiek iestudēta Hendeļa pēdējā opera Dēidamija, kas pēc pirmatskaņojuma 1741. gadā piedzīvoja tikai trīs izrādes, ilgu laiku grima aizmirstībā un vēstures atvilktnē tika atrasta tikai 1950. gados. „Operas mūzika ir ļoti skaista un īpatnēja, taču notika tikai trīs izrādes. Opera izgāzās, jo komponists bija sanīdies ar sava laika sabiedrības eliti, kas izrādes vienkārši noboikotēja , lai gan katra ārija ir īsts hits”, stāsta Māris Kupčs.

Pēc Mitoloģijas enciklopēdijas (Latvijas Enciklopēdija, 1993) datiem, Dēidamija bija Skīras valdnieka Likomēda meita. Pirms Trojas kara Likomēda galmā tika slēpts Ahillejs, jo pareģojums viņam vēstīja bojāeju pie Trojas mūriem. Dēidamija un Ahillejs ieskatījās viens otrā, un Dēidamija dzemdēja mīļotajam dēlu Neoptolemu.

Pēc Mitoloģijas enciklopēdijas (Latvijas Enciklopēdija, 1993) datiem, Dēidamija bija Skīras valdnieka Likomēda meita. Pirms Trojas kara Likomēda galmā tika slēpts Ahillejs, jo pareģojums viņam vēstīja bojāeju pie Trojas mūriem. Dēidamija un Ahillejs ieskatījās viens otrā, un Dēidamija dzemdēja mīļotajam dēlu Neoptolemu.

Operas iestudējuma mākslinieciskais vadītājs ir Māris Kupčs. Viņš studējis seno mūziku Bāzeles Schola Cantorum pie Evelinas Tabas un Maikla Fīlda, kā arī Brēmenē, Jeruzālemē un citur. 1990. gada nodibinājis baroka orķestra Collegium musicum Rīga. Uzstājas kā diriģents un klavesīnists. Īpaša interese par 18. gadsimta Kurzemes hercogistes un Rīgas mūziku. Iestudējis virkni baroka operu, tajā skaitā Vivaldi Otons atpūtas mājā un Hendeļa Akīds un Galateja.