"Sinfonietta Rīga" pūšaminstrumentālistu kameransambļa koncerts

Starpbrīdī īpašais piedāvājums: vēsturnieks Juris Alksnis vērs klausītājiem durvis, kas ved uz zinātnes un mākslas templi – Doma muzeju.

Šī programma tapusi sadarbībā ar Parīzē dzīvojošo un strādājošo obojistu Lāslo Hadadi, kurš no 13. līdz 19. janvārim viesojās Rīgā, lai kopā ar "Sinfonietta Rīga" sagatavotu koncertprogrammu, kā arī sniegtu virkni meistarklašu „Sinfonietta Rīga” pūšaminstrumentālistiem.

Koncerta programmā: Šarla Guno, Ludviga van Bēthovena, Volfganga Amadeja Mocarta mūzika.

Franču romantiskās mūzikas perioda pārstāvja Šarla Guno Mazā simfonija pūšaminstrumentiem komponēta Koka pūšaminstrumentu kamermūzikas biedrības vajadzībām. Opuss pirmatskaņots 1885. gada 30. aprīlī – solo spēlēja Pols Tafanels, tobrīd viens no ievērojamākajiem flautas spēles meistariem Francijā, laikmetīgās flautas spēles skolas dibinātājs. Aprakstot šo skaņdarbu, pētnieki mēdz izmantot tādu apzīmējumu kā "francisks rakstības stils". Dzirkstīguma ziņā dažkārt salīdzina ar Pulenku.

Ludviga van Bēthovena Oktets komponēts 1792. gadā Bonnā (komponista dzimtajā pilsētā), gadu vēlāk veikta redakcija. Skaņdarbs publicēts tikai pēc komponista nāves 1830. gadā. Ir versija, ka šī mūzika tapusi Ķelnes arhibīskapam, kura rezidence bija Bonnā. Tolaik Centrāleiropas augstmaņu vidū bija mode, baudot maltīti, klausīties mūziku, ko spēlē astoņi pūšaminstrumentālisti.

Serenāde Mocarta laikā bija opuss, ko mēdza spēlēt brīvā dabā vakarpusē (parasti ap deviņiem, kā vēsta dažs avots), visbiežāk kā veltījumu mīļotajai draudzenei vai augstākstāvošai personai. Parasti serenādi spēlēja pūšaminstrumenti, nereti kopā ar kontrabasu. Zalcburgā, kur sākotnēji dzīvoja Mocarts, serenāde bija ļoti iemīļots žanrs. Daudzas serenādes sarakstījis Leopolds Mocarts (Volfganga Amadeja tēvs), tāpat arī arhibīskapa otrais kapelmeistars Mihaels Haidns (Jozefa brālis). Vairums Volfganga Amadeja serenāžu komponētas koka pūšaminstrumentiem un veltītas Zalcburgas augstmaņiem, kā arī cita veida patroniem. Pēc pārcelšanās uz Vīni 1782. gadā komponists komponēja ievērojami mazāk serenāžu. Koncertā skanēs Serenāde do minorā, kas ir viena no nedaudzajām Vīnē radītajām. Ir skaidri zināms, ka šis skaņdarbs tapis 1782. gadā, taču nav zināms ne datums, ne veltījuma adresāts.


Ilona Meija, Egils Upatnieks, Guntis Kuzma, Jānis Semjonovs un Artūrs Šults ir "Sinfonietta Rīga" attiecīgo instrumentu grupu koncertmeistari. Mareks Pinta, Mārtiņš Grīnbergs un Kalvis Etkins ir "Sinfonietta Rīga" mūziķi. Artūrs Segliņš ir Latvijas Nacionālās operas orķestra oboju grupas koncertmeistara vietnieks.