Senākā oratorija latviešu valodā (1774) izskanēs Lielajā piektdienā

Rīgas Senās Mūzikas centra kolektīvi jau no saviem pirmssākumiem diriģenta un senās mūzikas aktīva pētnieka Māra Kupča darbības rezultātā arvien atklāj saviem klausītājiem un visai mūsu kultūrai ko jaunu un nezināmu, turpinot savu vienu no darbības mērķiem- izzināt, pētīt un atklāt arvien vairāk pierādījumus par Latvijas un latviešu profesionālās mūzikas pirmssākumiem.

Arī šoreiz darbs ir vainagojies ar patiešām nozīmīgiem rezultātiem.

Par tiem jau pavisam drīz būs iespējams pārliecināties koncertā, kur tiks pirmatskaņotata K. H. Grauna C. H. Graun (1704-1759) oratorija "Jēzus nāve Der Tod Jesu" (1755) latviešu valodā, Vecā Stendera tulkojumā. Šo oratoriju Vecais Stenders iztulkojis latviešu valodā 1774. gadā, kas tādējādi šo oratoriju ierindo kā senāko zināmo vokāli simfonisko darbu latviešu valodā, par 15 gadiem apsteidzot Liepājā sarakstīto J. A. Hillera kantāti "Ta simtaa Dzeesma", kas tapusi 1789. gadā un kura līdz pat 1999. gadam tika uzskatīta par neksistējošu, līdz to pēc vairāk nekā 15 gadu meklējumiem atrada Māris Kupčs. Tagad, līdz ar šo oratoriju varam uzskatīt, ka profesionālas mūzikas esamībai latviešu valodā jau 18. gs. nebija gadījuma raksturs, īpaši Kurzemes hercogistē, kur darbojās arī Vecais Stenders.

K. H. Grauna oratorija "Jēzus nāve Der Tod Jesu" 18. gs. 60. gadu vidū ir bijis viens no populārākajiem skaņdarbiem Vācijā un Eiropā un arī Rīgā ticis ļoti bieži atskaņots G.M. Tēlemaņa vadībā. Par Stendera versijas atskaņojuma sīkākām detaļām precīzu ziņu pagaidām trūkst, bet noteikti drīz varēsim uzzināt par tām sīkāk, jo šis kultūras slānis vēl slēpj daudz neizpētītu faktu un notikumu.

Tiekamies Lielajā piektdienā- 3. aprīlī Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā plkst 21.00!

Ieeja, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas Senās Mūzikas centram, Rīgas Latviešu biedrībai, bez maksas.

на список статей

на список новостей