"Sinfonietta Rīga" aizsāk Jozefa Haidna gadu

2009. gads visā pasaulē pasludināts par Haidna gadu.

"Sinfonietta Rīga" pievienojas šai iniciatīvai godināt dižā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna (Joseph Haydn, 1732–1809) mūziku, katrā 2009. gada koncertprogrammā iekļaujot kādu izcilā komponista skaņdarbu. Pirmais koncerts notiks sestdien, 31. janvārī, pl. 19:30 Lielajā ģildē, kad Sinfonietta Rīga kopā ar austriešu diriģentu un vijolnieku Ernstu Kovačiču atskaņos tikai Austrijas komponistu skaņdarbus.

Koncerta diriģents un solists Ernsts Kovačičs: "Jozefs Haidns attīstīja muzikālo meistarību tolaik strauji mainīgā pasaulē, mūža laikā piedzīvojot trīs svarīgus notikumus – apgaismības laikmetu, franču revolūciju, kā arī vētru un dziņu strāvojumu. Neraugoties uz ticību baznīcai, Haidns izveidoja tādu muzikālās domāšanas veidu, kam nebija nepieciešams filosofiskais, literārais vai reliģiskais fons. Cilvēki ieradās, lai klausītos tikai viņa mūziku un baudītu komponista bagāto fantāziju. Plašā emociju un raksturu gamma ir tik skaidri saprotama. Un viņa mūzikas humors! Frīdrihs Cerha (1926) un Kurts Šverciks (1935) ieņem ievērojamu vietu Vīnes mūsdienu mūzikas apritē. Būdami atvērti pasaulei, abi komponisti daiļradē stingri balstās uz ievērojamo Austrijas skaņražu tradīcijām, kaut arī reprezentē tās atšķirīgos aspektos. Tomass Daniels Šlē (1957) savos opusos lieliski parāda to, ka pazīst publiku un māk panākt, ka tā labprāt seko viņa idejām. Jozefa Haidna gadu aizsākot, koncertā skanēs tikai Austrijas komponistu skaņdarbi. Ceru, ka klausītāji uztvers un izbaudīs šo senās un joprojām dzīvās mūzikas tradīcijas spozmi."

Austriešu mūzikas programmai  izvēlējies Jozefa Haidna Vijoļkoncertu Do mažorā un Simfoniju sol minorā (Vista), kā arī Frīdriha Cerhas Simfoniju, Kurta Švercika Schrumpfsymphonie un Tomasa Daniela Šlē Kamersonāti. Haidna Vijoļkoncertā Sinfonietta Rīga viesis nomainīs diriģenta zizli pret vijoli un pārsteigs publiku ar savu atskaņojuma burvību.

Par gaidāmo dižā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna gadu Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē stāsta: "Manuprāt, Jozefa Haidna mūzika tā īsti vēl nav ieņēmusi zelta repertuāra vietu Latvijas koncertprogrammās. Tāpēc domāju, ka šis gads būs lieliska izdevība uzsākt komponista iepazīšanas procesu un būt tuvumā viņa domām un, protams, mūzikai. Sinfonietta Rīga programmās tas noteikti neizpaudīsies kā pienākums, bet drīzāk izaicinājums – kā no lielā un nezināmā Haidnu pārvērst par omulīgu un asprātīgu sarunu biedru. Viņa mūzika vienmēr ar abām kājām balstās uz zemes, tomēr tā ir pilna negaidītu pārsteigumu, neizsīkstošas izdomas un humora. Liekas, ka Haidns par sevi varētu teikt – ar mani labāk nejokojiet, ar mani neko nevar zināt!"

Vīnes skaņulauks, kas allaž spriegojies starp tradīciju un novatorismu, ļoti ietekmējis Ernsta Kovačiča mūzikas izpratni. Ar daiļrades panorāmu no Johana Sebastiāna Baha solodarbiem un Volfganga Amadeja Mocarta vijoļkoncertiem līdz laikabiedru opusiem Ernsts Kovačičs ieņēmis nozīmīgu vietu starp savas paaudzes solistiem. Viņam skaņdarbus veltījuši tādi komponisti kā Cerha, Holovejs, Grūbers, Šverciks, Hāss, Kršeneks un citi. Mūziķis uzstājas Eiropā, Āzijā, Austrālijā un Amerikā ar tādiem izciliem diriģentiem kā Saimons Retls, Rodžers Noringtons, Esa Peka Salonens, Mihaels Gīlens un Francis Velzers-Mests. Viņš piedalījies festivālos Zalcburgā, Berlīnē un Edinburgā, Vīnes Festwochen, Londonas BBC Proms, Prāgas pavasarī un citur. No 1996. līdz 1998. gadam viņš bija Vīnes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs. Kovačičs uzstājas ar Klangforum Wien, Ensemble Modern, Vācu kamerfilharmoniju, London Sinfonietta u. d. c. Ernsts Kovačičs dzimis Austrijā, studējis Vīnes Mūzikas akadēmijā un guvis laurus starptautiskos konkursos Ženēvā, Barselonā un Minhenē. Viņš spēlē Gvadanjīni 1753. gadā būvētu vijoli.
 

на список статей   добавь на twitter    добавь на facebook

на список новостей